Brexit apdraud pieejamību ES fondiem

 
©Tabula

Latvijā par Brexit visvairāk ir noraizējušies koksnes eksportētāji un iedzīvotāji, kuru radinieki vai draugi dzīvo Lielbritānijā. Bažas rada arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība – sliktākā scenārija gadījumā Latvija varētu zaudēt vairākus simtus miljonu eiro.

Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks Neatkarīgajai atzina, ka finanšu tirgi uz Brexit ir reaģējuši, vairāk vai mazāk kā gaidīts. «Politiskā nenoteiktība ir ļoti augsta, un tas nozīmē, ka neziņa arī finanšu tirgos ir ļoti augsta. Ietekme uz ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, kā rīkosies politiķi, vai viņi rīkosies pārdomāti, vai arī lēkās no viena grāvja otrā. Ja notiks pēdējais, tas ekonomiku tracinās un finanšu tirgus šūpos vēl vairāk,» prognozēja M. Kazāks.

Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš piekrita, ka īstermiņā šā referenduma rezultātā arī turpmākajās dienās un nedēļās gaidāma liela nenoteiktība un svārstības pasaules finanšu tirgos. «Taču negribas ticēt, ka tas varētu novest pie jaunas globālas finanšu krīzes, lai gan pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt,» piebilda M. Āboliņš. Šobrīd tiek gaidīts Lielbritānijas puses oficiāls pieteikums, lai izstātos no ES. Pēc tā sāksies divu gadu periods, kura laikā Lielbritānijai un atlikušajām ES valstīm būs jāvienojas par turpmākajiem ekonomiskās sadarbības nosacījumiem. «Sarunu periodā Lielbritānija turpinās būt ES dalībvalsts un uzņēmējiem nekas nemainīsies, taču ir iespējami šo sarunu visdažādākie rezultāti, un ir skaidrs, ka šajā periodā Eiropā valdīs ļoti liela nenoteiktība. Negatīvākā scenārija gadījumā Latvijas un ES eksportētāji var zaudēt netraucētu pieeju Lielbritānijas tirgum, un šāda nenoteiktība bremzēs investīcijas un ekonomisko aktivitāti gan Eiropā, gan Lielbritānijā. Tāpat šajā periodā nebūs skaidrības par Lielbritānijā strādājošo Latvijas pilsoņu tālāko statusu Lielbritānijā,» uzsvēra M. Āboliņš.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atgādināja, ka līdz šim Apvienotā Karaliste bija Latvijas septītais lielākais eksporta tirgus, no kopējā eksporta aizņemot aptuveni 5,1%. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5,8%). «Britu mārciņas vājināšanās ietekmē cietīs nozares pelnītspēja, un noteikti būs uzņēmumi, kas saskarsies arī ar nopietnākiem sarežģījumiem, jo īpaši, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus,» prognozēja D. Gašpuitis. M. Āboliņš pieļāva, ka ietekme varētu būt plašāka, jo, «no ekonomiskā viedokļa raugoties, jebkādas negatīvas tendences ES tiešā veidā atsauksies arī uz Latviju, jo aptuveni 75% no Latvijas eksporta šobrīd iet uz ES».

Domnīcas Certus vadītājs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pat šokējošajā Lielbritānijas lēmumā izstāties no ES ir svarīgi saredzēt arī iespējas, kuras rodas no šādām fundamentālām pārmaiņām. «Vairākas Lielbritānijas bankas jau ir norādījušas, ka apsver arī tādus scenārijus kā daļēja darbinieku pārcelšana uz citām Eiropas valstīm. Visticamāk, galvenie favorīti būs tādas pilsētas kā Frankfurte, Dublina, Madride. Tomēr arī Latvijai ir izredzes cīņā par šo cilvēku un finanšu kapitālu,» uzsver ekonomists.

Viņš zināja stāstīt, ka, piemēram, Lietuvas valdība ar savu proaktīvo rīcību ir pārliecinājusi starptautiski pazīstamās finanšu institūcijas Barclays un Western Union pārcelt daļu no savām operācijām uz Viļņu, kas radījis vairākus simtus labi apmaksātu darba vietu Lietuvas galvaspilsētā. «Latvijai ir jābūt gatavai ne tikai piedāvāt izdevīgus nosacījumus potenciālajiem investoriem, bet arī nodrošināt aktīvu un koordinētu valsts pārvaldes institūciju darbību, pierādot, ka tieši Rīga un Latvija ir izdevīgākās vietas biznesam,» norādīja V. Dombrovskis.

Viedokļi

Mārtiņš KAZĀKS, Swedbank ekonomists:

- Negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama, bet nekas ļoti dramatisks. Vairāk cietīs atsevišķas nozares, piemēram, kokapstrāde vārgāka pieprasījuma un lētas mārciņas dēļ. Mazāki kļūs arī mūsu emigrantu naudas pārvedumi ģimenēm Latvijā. Ja Brexit izraisīs vājumu visā Eiropas ekonomikā, tad tas skars jau visu eksportu. Latvijai tas nozīmētu eksporta apjoma kritumu, nelielu bezdarba kāpumu, mazākus, nekā cerēts, ienākumus valsts un pašvaldību budžetos, piebremzēs vēlmi investēt. Izaugsme Latvijā sašļuks. Konkurence eksporta tirgos kļūs vēl asāka, un algas celt būs grūtāk.

Bet īstermiņa krasās svārstības finanšu tirgos nomierināsies. Ekonomiskās sāpes pāries, bet ģeopolitiskie riski paliks, un tas būs galvenais paliekošais efekts no Brexit. Nezināmā ir ļoti daudz. Ņemot vērā reģionāli ļoti dažādo atbalstu Brexit, ir risks, ka Lielbritānija pati sāk dalīties. Kā zināms, Skotija un Ziemeļīrija ar balsojuma rezultātiem ir ļoti neapmierināta. Turklāt pats izstāšanās process nemaz nav tik vienkāršs. Tam vēl ir vajadzīgs parlamenta balsojums. Vai Eiropa kļūs spēcīgāka vai vārgāka - to mēs vēl nezinām. Latvijai nepieciešama spēcīga Eiropa.

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas ekonomists:

- Pašreizējos nenoteiktības apstākļos Latvijas izaugsmes potenciāls sarūk, kaut arī, galvenokārt pateicoties ES fondu ieplūdei, IKP pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies. Tomēr konkrētu Brexit ietekmi uz Latvijas ekonomiku vērtēt ir vēl pāragri, kaut sekas būs, lai arī ne plašā mērogā, taču vairāk kā izaugsmes iespēju sarukumā. Britu mārciņas kritums sarežģīs Latvijas eksportu uz Lielbritāniju, kas pērn veidoja 488 miljonus eiro. Sterliņu mārciņas vērtības kritums un izaugsmes bremzēšanās ietekmēs arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju, kas atbilstoši Pasaules Bankas datiem veido ap 300 miljoniem eiro gadā. Tas atsauksies iekšējā patēriņa tendencēs.

Jāņem vērā, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nozīmēs korekcijas ES budžetā. Apvienotā Karaliste ir trešā lielākā neto iemaksātāja ES budžetā, kas ik gadu iemaksā par septiņiem astoņiem miljardiem eiro vairāk, nekā no tā saņem. Noteikti, ka par to tiks rīkotas diskusijas. Tas rada risku, ka tiek pārskatīti ES budžeta maksājumi, tajā skaitā Latvijai. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvija no ES budžeta ir plānojusi saņemt aptuveni 7,5 miljardus eiro.

Mārtiņš ĀBOLIŅŠ, bankas Citadele ekonomists:

- Lielbritānijas pilsoņu lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir bezprecedenta notikums, kura ietekmi uz ES un globālajiem procesiem faktiski nav iespējams prognozēt, taču no ekonomiskā viedokļa tas noteikti ir vērtējams negatīvi. Kā rāda pēdējo dienu notikumi, tas jau ir paspējis radīt ārkārtīgi lielas svārstības pasaules finanšu tirgos un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku. Pirmie šā lēmuma sekas izjutīs Latvijas tūrisma nozare un eksportētāji, kuriem Lielbritānijas mārciņas kursa straujā krituma dēļ kļūs dārgāk eksportēt uz Lielbritāniju. Tomēr īstermiņā šim lēmumam nevajadzētu ļoti būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku.

Ekonomiskajā ziņā no referenduma rezultāta visvairāk zaudēs tieši Lielbritānijas ekonomika, kas var nonākt pat recesijā, taču izaugsmes rādītāji, visticamāk, pasliktināsies arī eirozonā. Ņemot vērā šo izaugsmes tempu samazināšanos arī citās valstīs, tuvāko gadu laikā varētu nedaudz piebremzēties arī Latvijas ekonomika.

Nozīmīgāks jautājums Latvijas ekonomikai varētu būt ES fondu pieejamība. Atkarībā no tā, kādi būs Lielbritānijas izstāšanās sarunu rezultāti un tālākā savstarpējo attiecību forma ar ES, Latvija turpmākajos gados var zaudēt pietiekami būtisku apjomu ES fondu. Ja citas ES valstis nepiekrīt palielināt savas iemaksas ES budžetā, tad sliktākā scenārija gadījumā tas līdz 2022. gadam Latvijai varētu nozīmēt vairāku simtu miljonu eiro zaudēšanu, ko, visticamāk, sajutīsim pēc 2019. gada.