Pēc šodien notikušās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera runas, kuras laikā viņš ierosinājis ES dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 bēgļu, Latvijas iedzīvotāji par savu pienākumu uzskatījuši masveidā paust savu viedokli sociālajos tīklos.
Latvijas tauta nav vainojama pie pašreizējās bēgļu situācijas, tādēļ zināma atbildība būtu jāuzņemas valsts politiķiem, tostarp ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) un Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), savās mājās uzņemot daļu bēgļu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S).
Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar septiņu punktu plānu, kas piedāvās "ātru, apņēmīgu un vispārēju" atbildi uz nelegālo imigrantu krīzi Eiropas Savienībā (ES).
Latvijai papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā jābūt solidārai ar citām Eiropas valstīm, ja Latvija vēlas, lai tās mūsu valsti atbalstītu saistībā ar Krieviju un tās radīto apdraudējumu, aģentūrai LETA pauda ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis.
Piespiedu mehānisms bēgļu uzņemšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nerisinās šo problēmu kopumā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Latvijas pilsoņi labprātāk atbalstītu to cilvēku uzņemšanu, kuri savu valsti pametuši kara dēļ, nevis ekonomisku, politisku vai reliģisko uzskatu un darbības dēļ, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja, kuru pasūtījis Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes (V) birojs.
Eiropas Komisijai (EK) ir jācīnās ar samilstošās bēgļu problēmas cēloņiem, ne tikai sekām, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Otrdien, 8. septembrī, vietnē youtube.com, publicēts video, kurā redzams, kā Bolderājas piekrastē ierodas laiva ar tumsnējiem ļaudīm. Šis video ir daļa no sociālā eksperimenta, kura mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju reakciju par bēgļiem.
Šodien Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, uzstājoties Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā, cita starpā plānojis izsludināt arī tā sauktās migrantu kvotas – to, kā starp Eiropas Savienības valstīm tiks sadalīti 160 000 nelegāli kontinentā nokļuvuši patvēruma meklētāji.
Latvijas atbildīgie dienesti ir gatavojušies situācijai, ar ko šobrīd saskaras citas Eiropas valstis, – dažādās ļaužu grupās briest naids un tās rīko nekārtības. Ja Latvijai nāksies uzņemt daudz vairāk migrantu, nekā pirmajā piegājienā lēmusi valdība, nemieri iespējami arī pie mums.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers šodien paziņos plānu, kurā tiks pausta prasība palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Iekšlietu ministrijai nav oficiāli zināmi Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi par papildu patvēruma meklētāju sadalīšanu, taču no šī jautājuma izlemšanas Latvija nevarēs izbēgt, aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera rīt gaidāmajā piedāvājumā, kas tiks izteikts Eiropas Parlamentā, būs paredzēts, ka Latvijai nākamo divu gadu laikā varētu nākties papildu 250 personām vēl uzņemt 526 bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Vakar un šodien Valsts robežsardze (VRS) imigrācijas kontroles laikā konstatējusi trīs nelegālo imigrantu grupas, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzes (VRS) preses pārstāve Kristīne Pētersone.