Lēmumu par papildu patvēruma meklētāju neuzņemšanu Latvijai vajadzētu racionāli izskaidrot, taču, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir ļoti svarīgs rietumvalstu atbalsts un solidaritāte, aģentūrai LETA atzina Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis.
Ņemot vērā, ka koalīcijas sarunas vēl turpināsies, šobrīd ir grūti izteikt pārdrošas prognozes par to, kādas varētu būt ārējās sekas. "Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir ļoti svarīga rietumvalstu solidaritāte. Mums ir ļoti svarīgi, lai citas NATO valstis nodrošina lidmašīnu patruļas Baltijas valstu gaisa telpā, mums ir svarīgi, lai Latvijas teritorijā atrodas sabiedroto valstu karavīri. Dažu politisko partiju lēmumi šobrīd līdz galam nav izskaidrojami," norādīja Cepurītis.
Pētnieks gan piebilda, ka, analizējot papildu bēgļu uzņemšanu, valstij ir jāizvērtē Latvijas finansiālās iespējas un institucionālā kapacitāte.
"Varbūt bēgļus nevaram uzņemt tuvākā gada laikā, bet varbūt pēc gada. Tā jau ir saruna par laika termiņiem. Ja mēs pieņemam lēmumu neuzņemt, tad svarīgi, kādi tam ir apsvērumi, tos racionāli izskaidrot un, protams, atstāt atvērtas durvis, jo šeit īsti ar tiltu dedzināšanu mēs nevaram nodarboties. Neuzņemot papildu bēgļus, protams, drastiski pasākumi neiestāsies, taču tas var atstāt sekas sarunās par kādu atbalstu nākotnē," uzsvēra Cepurītis.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.
"Nav vienošanās, strādāsim tālāk," pēc sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Visas trīs koalīcijas partijas esot par skaidru mehānismu un rīcības virzieniem, piemēram, saistībā ar robežu aizsardzību, bēgļu atpakaļizvietošanu valstīs, no kurām nākuši ekonomiskie migranti.
Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātājiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.
Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.