Koalīcija nespēj vienoties jautājumā par papildus bēgļu uzņemšanu

© F64

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildus bēgļu uzņemšanu.

 

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Nav vienošanās, strādāsim tālāk, norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Kā ziņots, koalīcijas partneri šodien ārkārtas sanāksmē pārrunāja bēgļu uzņemšanu Latvijā, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.

Pašlaik abi partneri - nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība - neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu. Pagaidām, pēc neoficiālās informācijas, Latvija varot palikt teju vienīgā valsts ar šādu noraidošu pozīciju, līdz ar to "Vienotība" šodien bija iecerējusi skaidrot partneriem iespējamas konsekvences un drošības un ekonomiskus riskus saistībā ar šādu nostāju.

Ja partnerus neizdosies pārliecināt, tad "Vienotības" politiķi apsvēra iespēju lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi šajā jautājumā.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisija šodien skatīs Latvijas pozīciju ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais