Diskusijas par solidaritāti bēgļu jautājumā Eiropas Savienībā (ES) skar arī jautājumu par solidaritāti NATO, piemēram, attiecībā uz NATO dalībvalstu veikto patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, šodien žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), komentējot to, ka Latvija nav formulējusi savu pozīciju par papildu bēgļu uzņemšanu.
Viņš gan uzsvēra, ka šī situācija neapdraud NATO līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm. Tās ir juridiskas saistības un, ja Latvijai tiks uzbrukts, tad Grieķijai būs mums jānāk palīgā un, ja tiks uzbrukts Grieķijai, tad Latvijai būs jānāk palīgā šai valstij, pauda ārlietu ministrs.
Taču NATO dalībvalstu veiktā patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā ir brīvprātīga un mums kā valstij tā ir ļoti būtiska. Valstis, kas to veic, var pateikt, ka "mums arī ekonomiskās problēmas" un ka attiecības ar Krieviju varētu veidot citādi, un atteikties piedalīties patrulēšanā, norādīja Rinkēvičs.
Tas, ka Latvijai nav savas pozīcijas, nozīmē, ka mēs sakām, ka nevaram atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo par to mums nav formulēts viedoklis. Līdz ar to atrodamies situācijā, kas Latvijas interesēm nedz īstermiņā, nedz ilgtermiņā par labu nenāks, uzskata politiķis.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka nedzīvojam ļoti mierīgā laikā, jo mums ir problēmas austrumu kaimiņos un daudzos citos jautājumos. Pašlaik ES dalībvalstīm ir vēlme, lai netiek jaukta savienības solidaritāte un tiek pieņemts vienprātīgs lēmums.
Latvija ir stingri iestājusies par to, lai migrācijas plūsma kļūtu organizētāka un kontrolētāka un lai Eiropas Komisija koncentrētos ne tikai uz bēgļu sadali un pārdali, bet arī robežas apsardzību, cīņu ar organizēto noziedzību un citiem aspektiem, norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gan uzskata, ka valdošās koalīcijas partijas "agri vai vēlu nonāks pie vienošanās" saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Runājot par tālākajiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.
Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.