Valdību veidojošo partiju koalīcija rīt pārrunās bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Koalīcijas padomes sēde notiks rīt plkst.8.30 Saeimā.
Sasaukt koalīcijas sanāksmi rosināja "Vienotība", kas par to vienojusies frakcijas sēdē. "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis norādīja, ka šis jautājums ir jāizrunā ar partneriem, ņemot vērā, ka par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē rīt lems Saeimas Eiropas lietu komisija. Neskatoties uz līdz šim pausto noraidošo partneru attieksmi, "sarunām ir jēga", uzskata Šadurskis. Vienlaikus viņš bažījas - ja Latvijas pozīcija jautājumā par bēgļu uzņemšanu būs krasi atšķirīga no citām valstīm, tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts intereses.
Pārējie koalīcijas partneri savu noraidošu attieksmi pret papildu bēgļu uzņemšanu mainīt neplāno. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka politiskais spēks joprojām ir pret papildu bēgļu uzņemšanu. Valsts kapacitāte un mērs ir izsmelts ar piekrišanu uzņemt 250 bēgļus, iepriekš pauda Krauze. Brigmanis norādīja, ka Straujuma bija iepriekš sacījusi, ka 250 bēgļu uzņemšana būs vienreizējs pasākums. Līdz ar to viņš jūtas zināmā mērā piekrāpts - gan ne tieši no Straujumas puses, bet kopumā, jo bēgļu jautājuma kārtošanā ir iesaistītas vairākas personas. Taujāts par to, vai Latvija varēs uzturēt "pret" pozīciju, ja citas valstis piekritīs bēgļu uzņemšanai, viņš norādīja, ka nevar atbildēt par pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību.
Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlas panākt īpaša statusa noteikšanu Latvijai, ņemot vērā vēsturiskus aspektus. Tas nozīmētu, ka Latvijai bēgļi nebūtu jāuzņem. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš akcentēja, ka Latvijas pozīcijā būtu jāiekļauj punkti par to, ka nepieciešams stiprināt ES robežu, izstrādāt plānu cīņai ar imigrantu kontrabandistiem, kā arī izveidot sistēmu, kas atsijātu kara bēgļus no ekonomiskā labuma meklētājiem.
Iepriekš neoficiāli tika pieļauta iespēja, ka ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Latvijas pārstāvji varētu norādīt, ka nepieciešams ilgāks laiks priekšlikuma izskatīšanai par papildu bēgļu uzņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka, piemēram, Lietuva un Igaunija varētu paust konkrētu nostāju, atbalstot papildu bēgļu uzņemšanu, arī Latvijai būtu jāpauž skaidra pozīcija.
Pagaidām, pēc neoficiālās informācijas, Latvija varot palikt teju vienīgā valsts ar šādu noraidošu pozīciju, līdz ar to "Vienotība" mēģināšot skaidrot partneriem iespējamas konsekvences un riskus. Tiek uzsvērti drošības un ekonomikas riski, proti, tas, ka šāda pozīcija varētu ietekmēt ES struktūrfondu līdzekļu apmēru, ietekmēt drošību, jo, piemēram, Latvijas gaisa telpu iepriekš patrulēja Itālija, bet tagad arī Ungārija. Tāpat atsevišķi politiķi uzsver, ka šī jautājuma dēļ nedrīkst krist valdība.
Rīt partneriem tikšot iezīmētas iespējamas konsekvences, tāpat paredzēts norādīt, ka Eiropas Komisija prasīs cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis sekām. Tāpat tiks runāts par bēgļu jautājuma darba grupas veikumu, proti, būtu ātrāk jānonāk pie rezultāta. Atsevišķi "Vienotības" politiķi norāda, ka vairākas darba grupā pārstāvētas ministrijas, kuras ir partneru pārziņā, varētu strādāt aktīvāk.
Ja partnerus neizdosies pārliecināt, tad "Vienotības" politiķi varētu lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi šajā jautājumā. Politikas kuluāros tiek pausts, ka VL-TB/LNNK pagaidām savu pozīciju nemainīšot, tomēr ZZS nostāja varētu nebūt tik kategoriska.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai.
Komentējot jaunu EK priekšlikumu par bēgļu uzņemšanu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vakar pauda, ka Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā nav mainījusies. Proti, Latvija ir par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, neizvairoties no solidaritātes.
Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pagaidām nepauž atbalstu iespējai uzņemt Latvijā lielāku bēgļu skaitu, nekā iepriekš bija plānots. Savukārt divi koalīcijas partneri - ZZS un VL-TB/LNNK - jau iepriekš pauda, ka papildu bēgļu uzņemšanu neatbalsta.
ZZS pašlaik neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu, jo valsts kapacitāte un mērs ir izsmelts ar piekrišanu uzņemt 250 bēgļus, aģentūrai LETA iepriekš sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. ZZS nav gatava runāt par lielāka bēgļu skaita uzņemšanu, tomēr par šo jautājumu pašlaik notiek diskusija politiskā spēka iekšienē.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atgādināja par Straujumas pausto solījumu tuvāko piecu gadu laikā brīvprātīgi neuzņemt vairāk par 250 bēgļiem. Diskusiju gadījumā par obligātām kvotām būtu jāpauž stingra nostāja, uzskata Dzintars. Kopumā nacionālā apvienība nemaina savu nostāju bēgļu jautājumā, akcentēja politiķis.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrības intereses, premjerministre par šo jautājumu varētu rosināt diskutēt Saeimā. Kopumā "Vienotība" šajā jautājumā pieturas pie pašreizējās valdības pozīcijas, proti, pret obligātām kvotām. Tāpat nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu ES programmu krīzes risināšanai bēgļu izcelsmes reģionos, kā arī jādomā par ES robežas stiprināšanu, norāda Āboltiņa.