Apvieno Nāciju Organizācijas samitā Ņujorkā ir notikusi būtiska attieksmes maiņa. Valstu līderi vienojušies, ka turpmāk globālajai sabiedrībai jāaprūpē ne tikai savi bēgļi, bet arī migranti. Pret laimes meklētājiem jāattiecas ar tādu pašu līdzjūtību kā pret kara bēgļiem. Tomēr prezidents Raimonds Vējonis savā runā uzsvēra, ka valstīm jāsaglabā tiesības izvēlēties, ko tās uzņem.
Lielākajā daļā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu 2011.-2015.gadā migrantu nodarbinātības līmenis saglabājās līdzšinējā apjomā vai nedaudz kritās, bet migrantu bezdarbs daudzās valstīs joprojām saglabājās augstā līmenī, liecina organizācijas šā gada pārskats par starptautisko situāciju migrācijas jomā.
Neskatoties uz to, ka patvēruma statusu ieguvušie ārvalstnieki Latviju pametuši, drošības riski Latvijai saglabājas, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Valdība drīzumā varētu spriest par jautājumiem, kas saitīti ar patvēruma meklētāju uzņemšanu, lai pilnveidotu atsevišķus punktus bēgļu uzņemšanas mehānismā, piemēram, jautājumā par mājokļa nodrošinājumu.
Ar mazajiem pabalstiem un darbu par minimālo algu patvēruma meklētājus Latvijā noturēt nevar un nevarēs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Latvijas Sarkanā Krusta ( LSK) mentori potenciālos dzīvokļus un darbavietas sameklēja visiem patvēruma meklētājiem, ar kuriem strādāja, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Kā pērn izstrādātais bēgļu uzņemšanas plāns darbojas uz papīra un dzīvē, kas tajā jāmaina un vai mums jāuztraucas par tiem patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ieguva statusu, mācījās valodu, bet aizbrauca prom, lielākoties uz Vāciju, Neatkarīgās intervija ar bēgļu uzņemšanas plāna izstrādes vadītāju, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani.
Uz ikgadējām konsultācijām ar Baltijas valstu kolēģiem vakar Rīgā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Apsprieda sadarbību aizsardzības un drošības jomā, kā arī pakreņķējās par migrantu centrtieci uz Vāciju.
Eiropas Savienība (ES) tikpat kā nav pavirzījusies uz priekšu divu gada plāna īstenošanā par 160 000 bēgļu izmitināšanu jaunās dzīvesvietās bloka dalībvalstīs, otrdien apliecināja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), ziņo aģentūra LETA.
Neviens Vācijā netic, ka valsts varētu uzņemt līdzīgu patvēruma meklētāju skaitu, kāds tas bija pagājušā gada sākumā, - mēs nevarēsim uzņemt vienu miljonu katru gadu, tā šodien Rīgā pēc tikšanās ar Baltijas valstu kolēģiem sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Kādam 26 gadus vecam Vācijas ugunsdzēsējam un viņa 24 gadus vecajam draugam tiesa piesprieda 6 un 5 gadus cietumā par ļaunprātīgu patvēruma meklētāju mītnes dedzināšanu Altenā, Vācijas rietumos, ziņo ārvalstu mediji.
Tas, ka no 23 patvēruma meklētājiem, kas pārvietoti uz Latviju, 21 persona jau ir devusies uz Vāciju, liecina, ka Latvijas līdzšinējā politika tomēr nav bijusi līdz galam veiksmīga, uzskata Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Lai gan socioloģiskās aptaujas liecina par Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitātes krišanos, turklāt svētdien viņas Kristīgo demokrātu partija (CDU) piedzīvoja apkaunojošu sakāvi Mēklenburgas Priekšpomērānijas federālās zemes vēlēšanās, Vācijas valdības vadītājas paštaisnums ir apbrīnojams.
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams jumts virs galvas, bet pie tāda nevar tikt bez naudas vai draugiem. Pie šāda secinājuma nākusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, analizējot, kāpēc visi Latvijas uzlūgtie bēgļi aizbēguši uz Vāciju. Latvijā migrantiem nav nedz naudas, nedz savas kopienas.
Eiropas Savienības migrantu aprūpes programmā uz Latviju pārvietotās personas pēc starptautiskās aizsardzības statusa iegūšanas devušās tālāk uz bagāto Rietumeiropu, taču pabalstus viņiem turpina maksāt Latvija.