"Mucenieku" pasniedzēja: Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodā ir ļoti dažādas
Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodas apguvē ir ļoti dažādas, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, kura koordinē latviešu valodas mācīšanu "Muceniekos".
Tiem cilvēkiem, kuriem ir izglītība, mācības padodas labāk. Ir arī pretēji piemēri, piemēram, kādai grupai skolotāja veselu mēnesi nesekmīgi centās iemācīt pateikt "uz redzēšanos". Skolotāja izdomājusi, ka varbūt ar "visu labu" veiksies labāk, un tā izrādījusies īstā pieeja.
Patvēruma meklētājiem lielas grūtības sagādājot rakstīšana latviešu valodā, sevišķi cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni. Lasīšanas apgūšanai ir izstrādāti 550 attēli ar vārdiem par dažādiem tematiem. Pat neprotot lasīt, tiekot iegaumēts pietiekams daudzums vārdu.
Mācību grupās kopā vairāk turas tie, kuri runā arābu valodā, un tie, kuriem dzimtā ir persiešu jeb farsi valoda. Arābu valodai ir vairāki paveidi. "Man bija gadījums, kad nodarbībā blakus sēdēja divi arābi, kuri savā starpā faktiski nespēja sazināties. Es ceru, ka tie patvēruma meklētāji, kuri cītīgi mācīsies latviešu valodu, ar laiku spēs arī savstarpēji komunicēt latviski. Man ir stāstīts, ka bērni jau skraida "Muceniekos", dziedot stundā iemācītu latviešu dziesmiņu. Tas priecē," pastāstīja Pičukāne.
Patvēruma meklētāji, kuri Latvijā ierodas no Ukrainas vai Gruzijas, zina krievu valodu un savā starpā sarunājas krieviski.
Jautāta, kāpēc patvēruma meklētāji pēc statusa saņemšanas uzreiz pamet Latviju, Pičukāne atbildēja, ka tāpat var jautāt, kāpēc Latviju pamet cilvēki, kas te dzimuši, pabeiguši vidusskolu, augstskolu. "Es jautāju skolotājām, kā viņām liekas, vai arī patvēruma meklētāji, kuri patlaban uzturas "Muceniekos", pēc statusa saņemšanas gatavojas pamest Latviju. Man atbildēja, ka viņi mācās latviešu valodu ar prieku, viņiem ir interese mācīties, bet, kā būs nākotnē, neviens nezina," pastāstīja metodiķe.
"Kāpēc atbraucēji nepaliek Latvijā, es nezinu. Pazīstu dažas jauktās ģimenes, kuras aizbrauc prom no Latvijas sabiedrības sliktās attieksmes dēļ, piemēram, pret citas ādas krāsas cilvēkiem, sevišķi pret jaukto ģimeņu bērniem," teica Pičukāne.