Lai gan svētdien Ungārijā notikušajā referendumā, kurā pārliecinoši noraidītas Eiropas Savienības uzspiestās migrantu kvotas, piedalījušies tikai nepilni 44% balsstiesīgo vēlētāju, premjers Viktors Orbāns rezultātus interpretējis kā valdības uzvaru, solot jau drīzumā iniciēt attiecīgus grozījumus valsts konstitūcijā.
Ungārijas opozīcijas partijas, pat labējā Jobbik, kas arī iebilst pret migrantu uzņemšanu, uzskata, ka premjeram, kurš piedzīvojis sakāvi, būtu jāatkāpjas, bet politologi atzīst, ka šis zaudējums V. Orbānam nav katastrofāls, un lielu izredžu uz to, ka Brisele būtu ieklausījusies Ungārijas viedoklī pat tad, ja referendumā nobalsotu vairāk par 50% vēlētāju, tāpat nav bijis.
Balsojumā, kas tika rīkots pēc Ungārijas valdības iniciatīvas, vēlētājiem tika uzdots jautājums - vai viņi piekrīt tam, ka Eiropas Savienība var likt valstij uzņemt noteiktu migrantu skaitu, pat neinteresējoties par Ungārijas parlamenta nostāju šajā jautājumā. Referendums ir atbilde uz Briseles nemākulīgo mēģinājumu risināt migrācijas krīzi, sadalot 160 000 Grieķijā un Itālijā jau nokļuvušos migrantus pa citām ES dalībvalstīm. Ungārija, kurai saskaņā ar šo kvotu bija jāuzņem 1294 migranti, kategoriski atteikusies uzņemt migrantus, un kopā ar Slovākiju iesniegusi prasību Eiropas tiesā, lūdzot prasību atzīt par nelikumīgu.
Saskaņā ar Nacionālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju par Ungārijas tiesībām pašai izlemt, vai tā vēlas uzņemt migrantus vai ne, nobalsojuši 98,3% referenduma dalībnieku, tomēr kvorumu nav izdevies sasniegt, jo balsot devušies vien 43,9% balsstiesīgo Ungārijas iedzīvotāju, vēsta Reuters. Nav šaubu, ka kvoruma trūkumu Brisele izmantos, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Ungāriju.
Uzstājoties brīfingā pēc provizorisko rezultātu paziņošanas, premjers faktiski ignorējis to, ka balsošanā piedalījās krietni mazāk par 50% vēlētāju, uzsvaru liekot uz ko citu - 2003. gadā Ungārijas iestāšanos ES atbalstīja 3,056 miljoni vēlētāju, bet šogad pret uzspiestajām bēgļu kvotām balsojuši 3,249 miljoni. «Mēs esam sasnieguši izcilu rezultātu,» rezumējis V. Orbāns, solot, ka valdošā partija Fidesz jau drīzumā sagatavos grozījumus konstitūcijā, kas atspoguļos referendumā pausto tautas gribu. Ungārijas valdības vadītājs arī norādījis, ka referenduma dalībnieki skaidri apliecinājuši - viņi vēlas, lai lēmumus, kas atstāj būtisku iespaidu uz valsti, pieņemtu Budapeštā, nevis Briselē, un tas arī esot šī referenduma galvenais rezultāts. Tāpat V. Orbāns izteicis cerību, ka līdzīgi balsojumi jau tuvākajā laikā tiks sarīkoti citās ES dalībvalstīs, kuru valdības pret migrantu kvotām attiecas diezgan skeptiski.
Jāpiebilst, ka migrantu pārvietošanas plāns skaisti izskatās tikai uz papīra, jo arī tās valstis, kas ar lielāku vai mazāku entuziasmu piekritušas uzņemt nelegāļus, nesteidzas to darīt. AP norāda - Eiropas Komisijas dati liecina, ka līdz 27. septembrim jaunas mājvietas atrastas vien 5651 migrantam, turklāt zināms, ka daudzi no šiem cilvēkiem jau paspējuši pamest, viņuprāt, nepievilcīgās mītnes zemes un doties meklēt laimi uz turīgākajām ES valstīm. Interesanti, ka līdz ar Ungāriju un Poliju (tās labējā valdība atteicās pildīt iepriekšējā kabineta saistības pēc teroristu uzbrukumiem Briselē) nevienu migrantu pagaidām plāna ietvaros nav uzņēmusi arī Austrija. Intervijā Welt am Sonntag šīs valsts ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs nule kā paziņojis, ka «izvirzītais mērķis ir absolūti nereāls» un, lai mazinātu domstarpības atsevišķu ES valstu starpā, no tā būtu nepieciešams atteikties.
AFP norāda, ka ES jau faktiski zaudējusi cerības atrast visiem 160 000 migrantu jaunas mājvietas līdz nākamā gada nogalei, izsakot domu, ka līdz tam laikam varbūt izdosies pārvietot vismaz pusi.
Valstīs, kas atbalsta pašreizējo ES migrācijas politiku, referenduma rezultāti uzņemti ar neslēptu atvieglojumu. «Ir prieks, ka kvorums netika sasniegts,» savā Twitter kontā ierakstījis Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiljoni, kas neilgi pirms tam intervijā televīzijas kompānijai RAI bija norādījis: «Orbāna valdība ar šo referendumu raida nepareizu signālu. Mums ir jāsaprot, ka imigrācija ir ilgstošs fenomens, ar to saistītos jautājumus nevar atstāt atsevišķu dalībvalstu ziņā, tie jārisina visai Eiropai kopā.»
Budapeštas institūta Republikon analītiķis Čaba Tots sarunā ar Reuters norādījis, ka pretēji V. Orbāna bravūrai balsojuma rezultāti nozīmē viņa valdības zaudējumu, jo apliecinājuši, ka Fidesz spējas mobilizēt vairāk vēlētāju, nekā ir šīs partijas ierastajā elektorātā, ir izsmeltas. Valdība, kas referenduma rīkošanā bija ieguldījusi 17 miljardus forintu jeb aptuveni 55,1 miljonu eiro, patiešām bija centusies uzrunāt arī tās sabiedrības grupas, kas nekad nebalso par konservatīvo Fidesz. «Gan feministēm un homoseksuālistiem, gan ebrejiem un ateistiem jāsaprot, ka ar viņiem būs cauri, ja uzvarēs islāmisti,» Deutsche Welle citē premjera tuva līdzgaitnieka, vēsturnieka Lāslo Tokežki izteikumu. V. Orbāns un viņa piekritēji vērsušies ne tikai pie pensionāriem un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem, bet arī pie allaž marginalizētās čigānu kopienas, norādot - ja nāksies pakļauties ES diktātam, tad būs jāsamazina sociālais atbalsts šiem Ungārijas pilsoņiem, jo naudu nāksies novirzīt ieceļotāju vajadzībām. Nelielā balsotāju aktivitāte liecina, ka savu mērķi valdībai nav izdevies sasniegt, taču 98,3% referenduma dalībnieku, kas atbalstīja valdības nostāju, ir gana labs arguments, lai V. Orbāns nejustos cietis lielu sakāvi.