Vācija vēlas straujāk deportēt bēgļu statusu nesaņēmušos

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs ir sagatavojis jaunu likumprojektu, kam vajadzētu ļaut vienkāršāk deportēt no valsts tos nelegālos ieceļotājus, kuru pieprasījums pēc patvēruma ir noraidīts.

Līdz šim, izmantojot dažādus birokrātiskus paņēmienus, valstī turpina uzturēties desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem nepienākas bēgļu statuss.

Starp ieceļotājiem, kuri beidzamo gadu laikā ieradušies Eiropas Savienībā, ir ne mazums cilvēku, kuru pretenzijas uz patvēruma meklētāju statusu atzītas par nepamatotām, taču viņi joprojām nesteidz atgriezties dzimtenē - lielākoties runa ir par tā saucamajiem ekonomiskajiem migrantiem. Laikraksts Die Welt norāda, ka augusta beigās Vācijā atradušies vairāk nekā 210 000 migrantu, kuriem nav piešķirts bēgļu vai līdzīgs statuss. Teorētiski viņiem visiem jau būtu jābūt izraidītiem no valsts, taču izrādās, ka gandrīz 160 000 cilvēku Vācijā joprojām uzturas absolūti likumīgi, jo dažādu birokrātisku iemeslu dēļ lēmums par viņu deportēšanu nav stājies spēkā. Šādus skaitļus minējis T. de Mezjērs, skaidrojot, kādēļ nepieciešams likumu padarīt stingrāku.

Reuters atgādina, ka jau kopš vasaras sākuma daļa valdošās Kristīgo demokrātu partijas (CDU) un tās Bavārijas māsas partijas CSU (Kristīgie sociālisti) politiķu pauž neizpratni, kādēļ no valsts nav iespējams izraidīt tos iebraucējus, kuriem nav nekādu tiesību uzturēties Vācijā. Situāciju vēl vairāk saasinājuši šovasar notikušie incidenti, dažos no kuriem bija iesaistīti migranti, kuriem bēgļu statuss nav piešķirts, taču atļauts Vācijā uzkavēties vēl kādu laiku, piemēram, līdz tiek atjaunoti it kā nozaudētie dokumenti. Tomēr arī ministra ierosinātais likums ir gana liberāls, jo liek neveiksmīgos patvēruma meklētājus par gaidāmo deportāciju informēt 30 dienas pirms tās - kritiķi norāda, ka tiem, kuri par katru cenu nolēmuši nelegāli palikt Vācijā vai pārcelties uz kādu citu turīgu ES dalībvalsti, ar šo laiku pilnīgi pietiks, lai nozustu no varas iestāžu redzesloka.