Uztura noslēpumi

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārijas dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras.

Ne tikai ar plūdiem dāsnais rudens, kad ne tikai cilvēkam, bet arī dabai kājas ik pa laikam mirkst ūdenī, mudina meklēt «augstāk mītošas» alternatīvas, arī dabas māte ar bagātīgo pīlādžu ražu aicina uzmanību pievērst spilgtajām, rūgtajām un ļoti veselīgajām ogām, kuru šogad pietiks gan putniem, gan cilvēkiem.

TV raidījumu vadītāja, Odrijas (3) un Šarlotes (6) mamma Dagmāra Legante (39) biedrības «Babyroom» pasākumā, kas tika rīkots, lai aicinātu izvērtēt restorānu ēdienkartes bērniem un neveselīgos ēdienus aizstātu ar veselīgām maltītēm, izveda pirmo reizi sabiedrībā jaunāko meitu, kā arī priecēja klātesošos ar savu lielisko izskatu, ko spēj saglabāt jau daudzu gadu garumā.

Ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk, ka ēdie­na garš­u un smar­žu ba­gā­ti­na aro­mā­tis­kā garš­vie­la – ķip­loks, bet ci­ti par tā pie­vie­no­ša­nu mal­tī­tei pa­už ne­pa­ti­ku. Ķip­loks ir ve­se­līgs, vie­na tā gal­vi­ņa sa­tur 4 ka­lo­ri­jas, bet ne­sa­tur tau­kus un ogļ­hid­rā­tus. Sērs, kas ir šī pro­duk­ta sa­stā­vā un pie­šķir spe­ci­fis­ku, asu aro­mā­tu, ma­zi­na kai­tī­gā ho­les­te­rī­na dau­dzu­mu, pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu un ma­zi­na ris­ku sa­slimt ar kuņ­ģa un res­nās zar­nas vē­zi.

Apspriežot kādas diētas efektivitāti, pirmais jautājums parasti ir par to, cik kilogramus un cik ilgā laikā tā palīdz nomest. Šķiet, katram diētu fanam jāiziet cauri brīnumu gaidīšanas, svara zaudēšanas un drīzas atgūšanas fāzei, lai saprastu, ka nedrīkst ignorēt diētas ietekmi uz veselību un tās spēju vai nespēju dot organismam visas vajadzīgās uzturvielas.

Brī­dī, kad no vir­tu­ves sāk nākt un pa­kā­pe­nis­ki vi­su mā­ju pār­ņem ne ar ko ne­sa­lī­dzi­nāms, kār­di­nošs un pa­ve­di­nošs kaut kā garš­īga aro­māts, pat pa­ši zvē­ri­nā­tā­kie vi­sā­du naš­ķu un kā­ru­mu no­lie­dzē­ji sa­lūst, jo ābo­lu pī­rā­gam ar kļa­vu sī­ru­pu pre­to­ties ne­spēj ne­viens. Ne­viens pats!

Iespējams, ka tieši otrdiena ir labākā diena, kad kāpt uz svariem, atzīst Kornela universitātes uztura laboratorijas vadītājs Braians Vansinks.

Gandrīz katrs no mums ir piedzīvojis brīdi, kad sāk mocīt izsalkums, tomēr laika kārtīgai maltītei nav un gribas nopirkt kādu našķi ātrām uzkodām.

Rudens iestāšanās nāk komplektā ar mācībām, bet tas gandrīz vai automātiski nozīmē intelektuālās slodzes palielināšanos. Protams, ka barība smadzenēm ir meklējama ne tikai grāmatās, intelektuālās sarunās, bet arī sabalansētā uzturā.

Veselīgas, labi glabājas, nav dārgas un der ļoti daudziem ēdieniem – tas viss pamatoti sakāms par sarkanajām galda bietēm. Cilvēku ēdienkartē tās ir jau vairākus gadu tūkstošus. Sākumā ļaudis vāca bietes savvaļā Vidusjūras krastos, dažādās Āzijas valstīs un citviet, galvenokārt uzturā izmantojot biešu lapas. Vēlāk zemkopji sāka bietes arī audzēt, kultivējot aizvien lielākas saknes. Senie romieši izmantoja gan lapas, gan saknes, bet vēlāk biešu lapas no aprites izspieda spināti un citi lapu dārzeņi. Viduslaiku Eiropā sarkanā biete jau bija parasta lieta, toties šodien bietes bieži vien esam ēdienkartē nostūmuši maliņā. Laiks mainīt attieksmi.

"Ja vēlamies atbrīvoties no saviem tauku uzkrājumiem, jāsamazina arī to daudzums uzturā. Neveselīgs ēdiens pamazām, pili pa pilītei, mūs novārdzina, un tad, kad sasniegta kritiskā robeža – slimība un liekais svars ir klāt. Sākumā gan ir tikai svara izmaiņas, kas ir izteikts nesabalansēta uztura simptoms," stāsta veselīga dzīvesveida programmas Rimi Uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce un skaidro, kāpēc mums sāk parādīties liekie kilogrami un kā no tiem visvieglāk izvairīties.

Aukstā laikā bieži vien gribas tikai gulēt zem siltas segas, tāpēc nav slikta doma mājās jau laikus izveidot pārtikas krājumus.

Viens no galvenajiem racionāla uztura noteikumiem ir ēdienkartes dažādība, turklāt – jo ēdiens ir krāsaināks, jo vērtīgāks. Un šis nav stāsts par to, ka dažādi krāsainie dārzeņi un augļi ir arī bagātākais un dabiskākais vitamīnu avots – rudens tuvošanās un bagātīgas ražas ienākšanās laiks ir vispiemērotākais brīdis izmēģināt krāsaino diētu.

Kad laika ziņas prognozē meteoroloģisko rudeni, vismaz ēdienkartē gribas vēl pievērsties kaut kam vasarīgam, un gurķis šajā ziņā ir lieliska izvēle. Šobrīd katrā virtuvē jābūt pa kādam svaigam, kraukšķīgam gurķim, ko nograuzt, sagriezt salātos, ieskābēt, iekonservēt vai izmantot jauna ēdiena gatavošanai.

Katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju apsver domu par uzturā lietoto gaļas un gaļas izstrādājumu apjomu samazināšanu vai atteikšanos no tā pavisam, kļūstot par veģetārieti vai vegānu – tā secināts jaunākajā „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā pētījumā par iedzīvotāju gaļas un gaļas produktu lietošanu uzturā.

Saules pielietās Spānijas kulināros brīnumus savā virtuvē cenšas atdarināt daudzi. Viens no izplatītākajiem gardumiem ir tapas, par ko pat Spānijā nav vienotas versijas, kas tās īsti ir. Tapu variācijas ir visdažādākās un katrai Spānijas pilsētai sava. Tas, kas vieno visas tapas, ir to pasniegšanas veids - tās tiek servētas pirms maltītes un vienmēr kopā ar vīnu. Rimi vīna dārza vīnzinis Mārcis Mitrevics un gardēdis Normunds Baranovskis iesaka piecas tapu receptes un tiem atbilstošus vīnus - šī kombinācija palīdzēs sajust Spānijas garšas tepat Latvijā. Galvenais to visu papildināt ar labu kompāniju, kas, tāpat kā vīns, ir neatņemama spāņu maltītes sastāvdaļa.

Iz­pē­tīts, ka pat da­ļē­ja at­brī­vo­ša­nas no lie­kā sva­ra nāk par la­bu ve­se­lī­bai: sāk nor­ma­li­zē­ties asins­spie­diens, ho­les­te­rī­na un cu­ku­ra lī­me­nis asi­nīs, sa­ma­zi­nās žult­sce­ļu sli­mī­bu risks, vieg­lāk kļūst ak­nām, re­tāk se­vi liek ma­nīt at­viļ­ņa sli­mī­ba u.c.

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) veiktais pārtikas cenu izmaiņu mērījums un tā rezultātu skaidrojums akcentē dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā.

Svai­go dār­ze­ņu pār­pil­nī­ba lau­kā, do­bē, tir­gū un vei­ka­lā. Bet vai arī ta­vā šķī­vī? Šo­brīd ir ti­kai maz­liet jā­pa­cen­šas, lai no­dro­ši­nā­tu ēdien­kar­tē ve­se­lī­gu daudz­vei­dī­bu. Vie­ni no dār­ze­ņiem, ku­rus ne­va­ja­dzē­tu pie­mirst, plā­no­jot mal­tī­tes, ir bro­ko­ļi, rei­zēm dē­vē­ti arī par spar­ģe­ļu kā­pos­tiem. Tos aug­stu vēr­tē­ja se­nie ro­mie­ši un vēl šo­dien bro­ko­ļu ēdie­ni aso­ci­ē­jas ar Vi­dus­jū­ras re­ģi­o­na vir­tu­vi, ta­ču tie ir ie­cie­nī­ti arī pie mums, po­pu­lā­ri Āzi­jā un Ame­ri­kā. Pa­rei­zi pa­ga­ta­vo­ti, bro­ko­ļi ir mai­gi un vien­lai­kus krauk­šķī­gi, kā arī ļo­ti ba­gā­ti ar ve­se­lī­gām uz­tur­vie­lām.

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam dzīves veidam – vairāk sporto, ēd veselīgāk, samazina alkohola patēriņu. Bezalkoholiskais alus ir lieliska alternatīva tiem, kuriem garšo alus, bet kādu apsvērumu dēļ to nevar vai negrib lietot ikdienā.