Latviešu aktrise stāsta par dzīvi pēc mīļotā cilvēka zaudējuma

© Rūta Kalmuka/F64

Daugavpils teātra aktrise Jūlija Ļaha nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai, taču daudzi viņu aizvien atceras kā Santu no "UgunsGrēka". Evijas Kalnbērzas materiālā "It kā viņš joprojām būtu šeit" izdevumā "Privātā Dzīve" māksliniece atklāj, ka beidzamie gadi nav bijuši viegli: aizvien jāmācās sadzīvot ar sava tuvākā cilvēka – aktiera un režisora Ivara Lūša zaudējumu.

2024. gada 8. aprīļa rītā viņas mīļotā cilvēka sirds pēkšņi apstājās. "Nezinu, vai tam vispār iespējams tikt pāri vai var iemācīties ar to sadzīvot… Pagaidām esmu iemācījusies nesākt bimbāt jebkurā brīdī. Bija, piemēram, situācija pārtikas veikalā - kāds vīrietis vaicāja padomu, kuru vistu labāk nopirkt. Atceros, ka automātiski atbildēju: "Ai, nē, es no tā nekā nesaprotu, jo man vīrs gatavo." Viņš atbildēja: "Kā jums ir paveicies ar vīru!" Tajā brīdī vienkārši stāvēju veikala vidū un raudāju…

Kaut kāda manis daļa notikušo vēl nav apjautusi un pieņēmusi. Lai arī kāds laiks jau ir pagājis, tādas situācijas ik pa brīdim izlien," atzīstas aktrise.

"Reizēm man ir neērti savu paziņu priekšā, ka es Ivaru bieži pieminu, it kā viņš joprojām būtu šeit. Tajā brīdī citus ielieku neveiklā situācijā, jo viņi nesaprot, kā reaģēt. Joprojām, kad paužu kādu viedokli, saku arī, ko par to domātu Ivars. Es taču viņu tik labi zināju, jo mēs gan dzīvojām, gan strādājām kopā. Bijām kopā diennaktīm," saka Jūlija.

Vaicāta, vai pieļauj, ka vēl satiks kādu uzticamu otru pusīti, Jūlija saka: "To nevar zināt. Ja būs - būs, nebūs - nebūs… Ivara mamma, ar kuru mums vienmēr ir daudz pārrunājama un kuru joprojām apciemoju, man vienmēr piekodina: "Tu tikai ej cilvēkos! Nesēdi savos darbos." Saku viņai: "Eju, eju!"

Lasi arī:

Video