Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzi aicināja nejaukt vienā katlā Putinu, Krieviju, krievu valodu un krievvalodīgos cilvēkus. Tika uzsvērts, ka valoda pati par sevi nav vainīga un nav atbildīga par politiķu lēmumiem. Šie argumenti balstījās idejā, ka nedrīkst kolektīvi vainot cilvēkus viņu izcelsmes vai dzimtās valodas dēļ. Tomēr laika gaitā arvien biežāk izskan jautājums – vai šī robeža praksē vienmēr ir tik skaidra, kā sākotnēji šķita?
Vēl nesen kultūras ministrs Nauris Puntulis uzdevis ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām stingri ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu, tostarp nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos, vai organizētos starptautiskos pasākumos
Raimonda Paula vecākā mazmeita Annamarija Paula vietnē "Facebook" publicēja pārdomas par vienu no demokrātijas stūrakmeņiem un aizskāra Latvijā tik jutīgo valodas jautājumu. Ieraksts plaši tika komentēts, un, kā allaž, bija gan viedokļa pēlēji, gan atbalstītāji.
"Demokrātija nav tikai tiesības runāt. Tā ir arī drosme ļaut runāt citiem.
Latvijā ir jāzina un jāciena latviešu valoda. Tā ir mūsu valsts valoda, mūsu identitātes pamats un vērtība, kas ir jāsargā. Taču mani satrauc cits jautājums.
Vai demokrātiskā un Eiropas Savienības valstī mēs drīkstam aizliegt pašas valodas lietošanu? Valoda pati par sevi nav drauds. Tā ir līdzeklis, ar kuru cilvēki domā, rada, mīl, sēro un sarunājas.
Vēsture ir vairākkārt pierādījusi, ka brīžos, kad valsts sāk noteikt, kuras valodas, grāmatas, teātri vai kultūras izpausmes ir pieņemamas un kuras nav, mēs speram soli prom no brīvības, nevis tuvāk tai. Spēcīga valsts nebaidās no valodām. Tā iedvesmo cilvēkus izvēlēties savu valodu ar lepnumu, nevis ar bailēm. Es vēlos dzīvot Latvijā, kur latviešu valoda ir stipra nevis tāpēc, ka citas tiek aizliegtas, bet tāpēc, ka mēs paši to cienām, kopjam un izvēlamies. Manuprāt, tieši tā darbojas stipra demokrātija," raksta Annamarija Paula.
- Silva: Kad, beidzot, apjēgsiet, ka runa iet par sabiedriskajām, valsts iestādēm. Vai tiešām esiet tik "zaļa”, ka neatcerieties - vēl pavisam nesen bija iestādes, kur pat darbā neņēma, ja nezināja krievu valodu! Un tas bija Latvijā!!! Ka bija neskaitāmas situācijas, kad latviešu valodā runājošiem cilvēkiem pat valsts iestādē tika atbildēts krievu valodā, un ārpus iestādes pat tika rupji apsaukāti, nosaucot par fašistiem un ņirgājoties par latviešu valodu!!! Un tagad taisiet traģēdiju, ka tam pamazām sāk "piegriezt skrūves”?
- Ligita: Nu ļoti pareizi teikts. Savu kultūru celt var tikai pati tauta attīstoties, tiecoties uz augšu!!! Talantos un skolās! Nevis aizliedzot citu valodu un kultūru. Ne jau noniecināt otru cilvēks kļūst vērtīgāks!
- Henriete: Diemžēl tas, ko pašlaik novērojam Latvijā, ir tālu no demokrātijas izpratnes, un tas rada bažas...
- Gunta: Mazai nācijai ir jābaidās. Mazas nācijas ir jāaizstāv. No lielām daudzmiljonu nācijām ar to uzmācīgo ideoloģiju. Esmu pieredzējusi bezkaunīgu rusifikāciju 50 gadu garumā. Un neviens no okupācijas migrantiem NEIESTĀJĀS par latviešiem un latviešu valodu. Tas ir brīnums, kā mēs spējām sacelties pret okupantu režīmu un tā ideoloģiju. Dieviņš palīdzēja. Tikai - pēc tam bija nepieciešama DEOKUPĀCIJA.
- Gundega: Jaukā meitene nav dzirdējusi, kā mammai ar mazu bērnu aiz muguras kliedz фашисты! Un tas nebija tikai sūrajos padomju gados, bet gan pirms diviem gadiem. Neiedevām, redzieties, naudu bajānistam, kas krievu častuškas spēlē. Bērnībā man arī veikalā nepārdeva preci, jo nerunāju krieviski.
- Inese: Skolas laikā pat maizi man veikalā nepārdeva, jo prasīju to savā "sobačijā" latviešu valodā. Tāpēc tagad šai okupantu un agresoru valodai Latvijā nav jābūt. Nemaz un nekādā kontekstā!
- Inna: Bravo, Annas k-dze! Cik labi, ka starp latviešiem ir tādi gudri un stipri cilvēki kā Jūs! No tā rodas iespaids, ka Latvijā tomēr uzvarēs demokrātija!
- Gunta: Man skolas gados (kopš dzimšanas rīdziniece) nereti nācās dzirdēt "ņedobitije fašisti", jo mēs nepratām krievu valodu. Krievu val.- no 2. klases 4x nedēļā. Un tas pats 90. gados, kad atkratījāmies no padomju režīma. Un to pašu vērojam šodien - atbalsts putinam, ukraiņus visus - arī bērnus - vajag iznīcināt, tādas tautas nav. Viss ir vēsturiski piederējis Krievijai. Aprobežotība!
