Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzdevis ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām stingri ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu, tostarp nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos, vai organizētos starptautiskos pasākumos, ziņo Kultūras ministrija.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu. Jebkurai iestādei pret valsts valodas lietojumu jāattiecas ar cieņu un mums pašiem ir jāvairo savas valodas lietojums un nozīmīgums.”
Rīkojumu ministrs izdevis balstoties uz Latvijas Republikas Satversmi, kurā noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas īpašo nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā.
Ministrijas noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.
Prasība par korektu valsts valodas lietojumu ministrijas iestāžu un kapitāla daļu turētāju publiskajā saziņā ir jāievieš līdz 30. jūlijam, gādājot, ka krievu valodas lietojums turpmāk netiek pieļauts.
Papildināts plkst. 15.07:
Tikmēr KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) sociālajos tīklos klāsta, ka Puntuļa rīkojums nozīmēšot, ka iepriekšējās kultūras ministres Agneses Lāces (P) laikā slēgtie "absurdie krievu valodas izmantošanu veicinošie projekti nevarēs turpināties".
Taujāts, par kādiem projektiem ir runa, Āboliņš ar Vārpiņas starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka praksi plānots mainīt vairākos Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītos projektos, kuros kā starpniekvaloda minēta krievu valoda. Fonda deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā ir KM.
Runa ir, piemēram, par biedrības "Sadarbības platforma" projektu "Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam", kura īstenošanai paredzēti 84 600 eiro. Projektā paredzēts uzrunāt trešo valstu pilsoņus krievu valodā. Savukārt ar 99 999 eiro atbalstītajā biedrības "Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs" projektā "Appendix - iegrieziens blakusslāņos" plānots izdot komiksus arī krievu valodā, kas arī Āboliņu neapmierina.
Āboliņš vērš uzmanību arī uz biedrības "Fon Stricka villa" projektu "Pasaules deju vakari". Tas atbalstīts ar 69 549 eiro, un tā laikā paredzēta komunikācija starpniekvalodā. Viņš min arī "Rīgas cirka" projektu "Sociālais cirks" trešo valstu pilsoņu bērnu integrācijai. Tas atbalstīts ar 99 023 eiro, un tā laikā paredzēta komunikācija krievu valodā.
Starp izceltajiem projektiem ir arī biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" kultūras dažādības festivāls. Tas atbalstīts ar 99 954 eiro, un projekta laikā plānots izmantot populārākās trešo valstu pilsoņu vidū izmantotās svešvalodas. Āboliņš uzsver, ka minētos projektus līdz 30. jūlijam varot pārskatīt un mainīt.