Ritai Trencei gribējies dziedāt jau no bērnības. Viņa apmeklēja Liepājas Mūzikas skolu, kur apguva vijoļspēli, bet paralēli vokālu gāja mācīties pie skolotājas Ernas Latiševas-Kukaines. Jau tad Rita sajuta, ka dziedāšana viņai ir tuvāk pie sirds nekā spēlēšana orķestrī, rakstīts žurnālā "Jauns & Privāts".
Kad meitai ļoti sagribējies dziedāt, tētis ir izpalīdzējis. Zvejnieku kolhozā "Boļševiks" bija nodibināts estrādes ansamblis "Neptūns". Pēc pierunāšanas orķestris tomēr paņēma padsmitnieci par dziedātāju.
Tajā laikā Rita saņēmusi ļoti lielu algu - 80 rubļus, par ko jaunā dziedātāja bija ļoti priecīga, jo viņa ļoti patika pucēties. Pēc tam jau, kad ceļi aizveduši uz Rīgu, jo jaunā dziedātāja vēlējās stāties Valsts konservatorijā, viņa sākusi dziedāt Iļģuciema kultūras namā, kur notika koncerti "Tiem, kam pāri 30".
Viņas latviskais izskats bija viens no iemesliem, kāpēc Ritu uzaicināja spēlēt vijoli un dziedāt kapelā "Daina", kas tolaik bija viens no latviešu tautas mūzikas eksportprecēm. Desmit gadus viņa arī nodziedājusi kamerkorī "Ave Sol".
Pateicoties šiem kolektīviem, Rita Trence ir apbraukājusi ļoti daudzas pasaules valstis. Bet pēc veiksmīga konkursa 1979. gadā, kurā Trence plūca uzvaras laurus, viņu pie sevis dziedāt aicināja Raimonds Pauls. Tā viņa sāka strādāt Latvijas radio un TV estrādes orķestrī. Esot toreiz bijusi amizanta situācija: kopmītņu dežurante, kur dzīvoja Trence, lielā uztraukumā ieskrējusi Ritas istabiņā, saucot, ka zvana pats Pauls!
Tā kā solistes vietas orķestrī nebija, Ritai piedāvāja strādāt sieviešu vokālajā ansamblī ar iespēju dziedāt solonumursu. Tā aizsākās Ritas Trences spožā solistes karjera.
