Atzīmējot savu 75. dzimšanas dienu, leģendārais skatuves mākslinieks Jānis Paukštello tikās uz sirsnīgu sarunu ar kolēģi Andri Buli šovā "Slavenības. Bez filtra". Atklātā un emocionāli piesātinātā kopābūšanā gaviļnieks analizēja savu pagātni, skarot gan bohēmas ēnas puses, gan liktenīgus pagriezienus, kas neatgriezeniski transformēja viņa personību un pasaules redzējumu.
Kā norāda Bulis, Paukštello nekad nav vairījies no neērtām sarunām. Šobrīd aktieris jau trīs gadus ievēro pilnīgu skaidrību, un viņa atziņas par alkohola postu ir skarbas. Viņš atzīst, ka galvenā problēma nebija dzeršanas biežums, bet gan kontroles zudums pār procesu: "Beigās man bija tā, ka es nepratu maz dzert - tas pārvēršas lielā periodā."
Mākslinieks uzsver, ka nespēja savlaicīgi apstāties bija kļuvusi par kritisku punktu. "Es nepratu vairs maz to darīt," viņš secina. Neraugoties uz apkārtējo skepsi, Paukštello apgalvo, ka no šī postošā ieraduma atbrīvojies paša spēkiem, paļaujoties uz savu gribasspēku.
Aktiera dzīvi un sirdsapziņu joprojām smagi nospiež 90. gadu beigu notikumi. Toreiz viņa izraisītā ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā cilvēks, kā rezultātā tiesa Paukštello piesprieda nosacītu cietumsodu, autovadītāja tiesību atņemšanu un pienākumu finansiāli uzturēt bojāgājušā bērnus.
Kaut arī kopš nelaimes pagājuši gandrīz trīs gadu desmiti, vainas apziņa nav izdzisusi. Jānis atzīst, ka šis slogs viņu pavadīs līdz pēdējam elpas vilcienam: "Tas savijās kopā… tā smagā lieta... es nomiršu ar to. Es varbūt šo lietu atceros septiņas reizes dienā - to avāriju." Viņš arī atsaucas uz sāpīgu dialogu ar mūžībā aizgājušo draugu: "Harijs [Spanovskis] man prasīja: "Jāni, kur tu esi? Atkal grāvī?" Jā," atceras aktieris.
