Realitātes šovā "Slavenības. Bez filtra" aktieris Andris Bulis uz sarunu aicināja šī mēneša jubilārus Baibu Sipenieci-Gavari un Valteru Krauzi. Tā kā abu dzimšanas dienas kalendārā šķir vien diennakts, šī tikšanās kļuva par vaļsirdīgu atskatu uz viņu kopīgo pagātni – laiku, ko raksturoja nevaldāma brīvība un krāšņi piedzīvojumi.
Reizēm ballītes pārauga negaidītos izbraucienos dabā, kur galvenais nosacījums bija spilgts vizuālais tēls. Aplūkojot vecos fotoalbumus, uzmanību piesaista kadrs ar Baibu Miera ielas dzīvoklī, kur viņa pozē ASV karoga motīvu peldkostīmā. Šis ietērps nebija domāts pludmalei, bet gan meža apmeklējumam. Baiba skaidro: "Sēnēs bija jābrauc sapucētam, lai būtu smuki un koši. Es atradu "second hand" veikalā šādu amerikāņu peldkostīmu, un tāda es arī aizbraucu sēnēs," uzsverot, ka visa kompānija mežā izskatījusies ne mazāk ekscentriski.
Arī Valteram atmiņā palicis kāds rudenīgs sēņošanas brauciens, kura odziņa bija līdzi paņemtās slēpes. Absurdais aksesuārs vēlāk noderējis praktiskākiem mērķiem. "Tur bija līdz kaut kādas trīs mednieku desiņas uz trīsdesmit cilvēkiem, un tās slēpes salika ugunskurā, nokurināja, lai vienkārši būtu interesantāk," atminas Krauze. Ne mazāk kuriozs gadījums piedzīvots Līgatnē, mēģinot pasargāt uguni no nokrišņiem tieši zem skatu torņa konstrukcijām.
"Atbrauca ugunsdzēsēji un nodzēsa," atceras Valters, piebilstot, ka situācija atrisināta draudzīgi - cienājot operatīvo dienestu darbiniekus ar līdzpaņemto dzērienu. Baiba šo žestu nodēvēja par savdabīgu "pateicību ugunsdzēsējiem".
Tāpat draugu loks nodevies dejām leģendārajā "Tēvzemes pagrabā", taču viens no neparastākajiem kadriem tapis Vecrīgas fotostudijā. Atšķirībā no citiem dzīvespriecīgajiem mirkļiem, šajā attēlā abi redzami neierasti drūmām sejām.
"Mēs gājām pa ielu un ieraudzījām foto salonu, un tā arī iegājām iekšā." Toreiz viņi atteikušies no jebkādiem uzlabojumiem vai lieku mantu nolikšanas malā. "Mēs gribējām iemūžināt šo skaisto dienu. Fotoateljē darbinieks jautāja: ‘Varbūt gribat novilkt jakas? Varbūt nolikt maisiņus?’ Atbildējām, ka ‘nē, negribam’. Lai viss ir kā pa īstam, bez samākslotības," skaidro Baiba. Uz Buļa neizpratni par smaidu trūkumu viņi atbildēja ar tā laika skaudro realitāti - "nebija jau par ko smaidīt". "Deviņdesmitie, ko tur smaidīt?" sarunu noslēdz Krauze.
