Banka bloķē Egila Helmaņa ziedojumu Ukrainas kareivim

© Ģirts Ozoliņš/MN

Pēdējā laikā aizvien biežāk bankas pieprasa paskaidrojumus par internetbankā veiktajiem pārskaitījumiem. Situācijas kļūst arvien absurdākas, kaut arī, iespējams, likumiski pamatotas.

Ogres mērs Egils Helmanis vietnē "Facebook" raksta: "Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

Šodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram, medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Mēs esam ļāvuši izveidoties līdz neprātam birokratizētai sistēmai, kas traucē dzīvi mums pašiem!
Banka tagad līdz pirmdienai nestrādās un uz manu paskaidrojumu neatbildēs. Bet ja tas būtu dzīvības un nāves jautājums?
Vai tiešām gan Latvijas dibinātāji, gan mēs barikāžu laikā vēlējāmies izveidot kaut ko šādu?
Diemžēl līdzīgus stāstus dzirdu bieži. Arī par mazākām summām.
Tas sasaucas arī ar plašo VID kampaņu, kurā tūkstošiem cilvēku dabūja skaidroties par pārskaitījumiem starp saviem kontiem vai ģimenes ietvaros.
Kam tas viss? Kas ar to tiek panākts? Likumība un taisnīgums vai gluži pretēji - riebums un atsvešināšanās? Cenšos saprast, kas notiek to cilvēku galvās, kas pieņem, ievieš un izpilda šādus absurdus?
Valsts iestāžu mērķis nav padarīt ierindas pilsoņu dzīvi neizturamu un neērtu. Tie, kas mūsu valsti ved šādā virzienā, būtu jāsauc pie atbildības!"
Pievienotajā ekrānšāviņā redzams, ka banka pieprasa arī saņēmēja adresi Ukrainā.
Komentētāji ir sašutuši par bankas rīcību: "Jautājums, kurš te rodas - cik prokrieviski ir SEB darbinieki, jo ikviens, kurš kaut nedaudz jūt līdzi Ukrainai, zina, kas ir Stasula Misha, zina viņa dziesmu. Jautājums ir cinisks, jo gala adreses Ukrainā vairs nav ļoti daudziem - to vietā ir krāsmatas un aviobumbu izrauti krāteri..."

Slavenības

LOK tika dibināta 1922. gada 23. aprīlī Rīgā. 1923. gadā saņemtais SOK paziņojums par Latvijas uzņemšanu SOK saimē bija apliecinājums atļaut Latvijas sportistiem startēt olimpiskajās spēlēs. 1940. gadā LOK darbību pārtrauca Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā. 1988. gada 17. septembrī tika izplatīts aicinājums atjaunot LOK darbību, ko parakstīja 25 sabiedrībā pazīstami cilvēki, tai skaitā Jānis Ķipurs un Dainis Kūla. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas LOK tika atjaunota 1988. gada 19. novembrī.