“Kādu gadu manas acis nesmaidīja. Daudzas lietas, sevišķi kaut kādi sociālie tīkli kļuva pilnīgi maznozīmīgi,” televīzijas raidījumu vadītāja Dagmāra Legante-Celmiņa intervijā žurnālistei Ilzei Annai Vītolai žurnālā ‘Ieva” atklāj, kā pārdzīvojusi brāļa aiziešanu mūžībā.
D. Legante atzīstas, ka izgājusi cauri visai klasiskajai sērošanas ķēdītei - noliegumam, dusmām, skumjām, pieņemšanai. Sākumā pat negribējies par to ne ar vienu runāt. Bet tad sapratusi, ka tomēr parunājoties kļūt vieglāk.
Vienu brīdi viņa apjautusi, ka brāļa klātbūtni vairs nejūt. “Bet tad ar visu sirdi sapratu - viņš aizlidojis uz Mājām. Satiksimies mēs kaut kur augšā. Kad brālis jau bija slims. Bet kādā brīdī likās, ka viņam kļūst labāk, vīrs ierosināja aizbraukt kaut kur izvēdināt galvu. Viņam bija jādodas komandējumā, un aicināja mani līdzi. Vīrs aizbrauca ar auto, es biju cerējusi vēlāk pievienoties,. Bet tad nomira brālis... Zvanīju vīram, un viņš tai pašā mirklī grieza mašīnu riņķī un brauca mājās”.
Dagmāra Legante-Celmiņa intervijā žurnālā “Ieva” arī atklāj, kā savulaik satikusi un iemīlējusies vīrā Normundā, ar kuru kopā ir jau 16 gadus. Vairāk šeit
