Multimākslinieks Horens Stalbe vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita. Vēstulē viņš aicina atzīt 1915. gada notikumus Armēnijā par genocīdu, tādejādi pievienojoties pasaules valstīm, kas to izdarījušas.
Sociālajā tīklā Facebook Stalbe publicējis video vēstījumu prezidentam, un aicina ieklausīties arī citus.
"Mana Tēvu zeme Armēnija ir atkal nonākusi kara situācijā, jo 27. septembrī sākās militārs konflikts Kalnu Karabahā, kas joprojām turpinās, aiznesot mierīgo iedzīvotāju, sieviešu un bērnu dzīvības.
Vēl nelietīgāks ir fakts, ka šis naids tiek kurināts balstoties uz cilvēku reliģisko pārliecību - starp kristiešiem un islamticīgajiem.
Tāpēc, lai mēs kaut nedaudz morāli atbalstītu pirmo senāko kristīgo valsti, lūdzu jūs pārskatīt ierosinājumu par 1915. gada genocīda atzīšanu Armēnijā un virzīt šo priekšlikumu Saeimā, pievienojoties tādām valstīm, kas to jau izdarījušas: Argentīna, Austrija, Beļģija, Bolīvija, Brazīlija, Kanāda, Čīle, Kipra, Čehu Republika, Dānija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Libāna, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Paragvaja, Polija, Portugāle, Krievija, Slovākija, Zviedrija, Šveice, Sīrija, Vatikāns, Venecuēla, Amerikas Savienotās Valstis, Urugvaja. (..)
Erevānā, Armēnijas galvaspilsētā, genocīda upuru piemiņas vietā aug tūkstošiem egles, kuras stādījuši pasaules valstu līderi, tostarp arī Vaira Vīķe Freiberga un Valdis Zatlers, kā atgādinājumu par necilvēcību, lai tā nekad vairs neatkārtotos. Ebreju tauta ir gājusi cauri genocīda necilvēcībai otrā pasaules kara laikā, un šo faktu ir atzinusi visa civilizētā pasaule, tāpēc aicinu arī Latviju pievienoties šai visas pasaules kopējai cīņai pret cietsirdību un noziegumiem pret cilvēci," pauž Stalbe.
Tikmēr jaunākā informācija liecina, ka Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans piekritis parakstīt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā, jo armija uz to uzstājusi.
Armēnija, Azerbaidžāna un Krievija par vienošanās noslēgšanu paziņoja neilgi pēc pusnakts.
Kalnu Karabahas līderis Arajiks Harutjunjans savukārt paziņojis, ka pamiers bijis neizbēgams.
Viņš norādījis, ka armēņu spēki zaudējuši vairākus reģionus un Azerbaidžānas armijas vienības atrodas jau netālu no starptautiski neatzītās republikas galvaspilsētas Stepanakertas.
Karadarbība starp armēņiem un Azerbaidžānas armiju sākās 27.septembrī, un Azerbaidžānas spēki guvuši virsroku.
Saskaņā ar pamiera vienošanos Azerbaidžāna varēs paturēt visas atkarotās teritorijas, tostarp reģiona otro lielāko pilsētu Šušu, un armēņu spēkiem līdz 1.decembrim jānodod Azerbaidžānai kontrole par vēl citām teritorijām.
Krievijas miera uzturētāji paliks Kalnu Karabahā vismaz piecus gadus un tiks izvietoti gar karojošo pušu kontakta līniju Kalnu Karabahā un gar Lačinas koridoru, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju
