Laima Vaikule vienmēr atšķīrusies no citām estrādes zvaigznēm, un bijusi stila ikona kā karjeras sākumā, tā arī šobrīd. Dziedātāja saglabājas mūžīgi jauna, stilīga un moderna māksliniece, kas neļauj par sevi aizmirst, norāda krievu modes vēsturnieks un televīzijas raidījumu vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs.
Ja par citām astoņdesmito un deviņdesmito gadu ēras zvaigznēm mēs šobrīd praktiski neko nedzirdam, tad Laima neļauj par sevi aizmirst.
Vasiļjevs uzskata, ka neparastais fenomens attiecībā uz Vaikules modes ietekmi, pirmkārt, saistīts ar to, ka "perestroikas" periodā Laima nolēma doties izteiktā rietumnieciskā virzienā gan attiecībā uz apģērba stilu, gan dziesmu repertuāru.
"Vairākus gadus viņa nostrādāja ASV, kur viņu jau iesauca par "latviešu Madonnu". Šis rietumnieciskais mirdzums, nelielais Baltijas akcents, ļoti ieturētā krāsu gamma apģērbā, ko ierobežo trīs krāsas - baltā, melnā un sarkanā -, karē matu griezums, izteiktas deju kustības, kuras veidoja horeogrāfe Alla Sigalova, augsta līmeņa profesionālisms un tieksme pēc mūžīgas jaunības padarīja Laimu Vaikuli par vienu no stilīgākajām postpadomju estrādes zvaigznēm," uzsver Vasiļjevs.
Laimas Vaikules vārds pie mūzikas apvāršņa iemirdzējās 20. gadsimta 80. gadu vidū. Pirms debitēšanas vairāku miljonu klausītāju auditorijai dziedātāja uzstājās uz leģendārās Jūrmalas kafejnīcas "Jūras pērle" skatuves, un radikāli izcēlās starp tā laika popmūzikas māksliniekiem. Laimas nevainojamā dejas plastika un satriecošā stila izjūta neizlutinātajai publikai radīja patiesu kultūršoku.
Studijas Krievijas Teātra mākslas akadēmijā "estrādes aktiera un režisora" specialitātē ļāva Laimai kļūt ne tikai par dziesmu izpildītāju, bet arī izstrādāt savas koncertu programmas. Vaikules skatuves tēls vienmēr bijis kvalitatīvs un spilgts, tāpat kā Raimonda Paula mūzika, kurai māksliniece ir uzticīga arī šodien. Lieliskais komponists Pauls nevainojami spēja klausītājiem nodot dziedātājas pirmo māksliniecisko pieredžu izjūtas. "Manas pirmās programmas bija sava veida kabarē un "Mulenrūžas" apvienojums," savas pirmās uzstāšanās atceras dziedātāja.
Turpinājumā katra mākslinieces parādīšanās televīzijā tika pavadīta ar nedalītu skatītāju uzmanību. Modes tendenču sekotāji kopēja Laimas tērpus un frizūras, aizņēmās viņas tēla elementus un imitēja viņas uzvedības manieres. Tādā veidā Laima veicināja vairāku oriģinālu elementu nonākšanu modē, starp kuriem var minēt jakas ar apjomīgu plecu daļu, kuplus minisvārkus, vīrišķīgus kostīmus/smokingus, džinus/bikses ar paaugstinātu jostas daļu, bizi ar bantīti, cepures, strīpainu rakstu un daudz ko citu.
"Ja par citām astoņdesmito un deviņdesmito gadu ēras zvaigznēm mēs šobrīd praktiski neko nedzirdam, tad Laima neļauj par sevi aizmirst," pārliecināts ir Vasiļjevs. "Viņas pēdējā ideja - organizēt mūzikas festivālu Jūrmalā - ir ļoti pareiza un spilgta pieeja. Pēc Jaunā viļņa pārcelšanās no Jūrmalas uz Sočiem izveidojās tāds kā tukšums, sava veida vakuums estrādes jomā, kuru Laima lieliskā veidā aizpildījusi."
"Es vēlu Laimai milzīgus panākumus, kārtējo reizi pateicos viņai par savai kolekcijai uzdāvinātajiem tērpiem, mīlu viņu tikpat stipri, cik buldogu Buču, un lūdzu piedošanu par to, ka reiz mans melnais mopsis Kaķītis bija noskatījis Buču," piebilst Vasiļjevs.
