Acīmredzot Vasiļjevam trūkst izpratnes par to, ka stila ikonas fenomens var tikt izkopts pļavās ap ''Jūras pērli'', kur zāle vairs sen neaug, un trūkst informācijas par 1983.g. Latvijas TV jaungada varietē programmu, kur pieminētā ikona sākotnēji vēra savus mutes laidarus vaļā, bet skatītājiem, kam līdz tam bija cita izpratne par to kas ir mūzika, un kas ir dziedāšana, nekas cits neatlika, kā vien no šī kultūršoka bēgt no mājām ārā.
Tā sakot - ''braucc, braucc, braucc, vien mani nesabraucc...''.
Lajmas Vajkules vienīgais fenomens ir pļērkstoša un derdzīga balss, Latvijas supermafkas superstatuss, un abus faktorus kopā ņemot - kā nepārspējami populārs Latvijas Matas Hari tēla iemiesojums un bonuss Moestro pļimpināšanai Krievzemes nepārredzamos plašumos.