Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika neslēpusi neapmierinātību ar pārmaiņām pasaules uztverē par dzimumiem un orientācijām.
Doveika žurnālam ''Santa'' pauž viedokli, ka Latvijā valdošā demokrātija ir visai nosacīta: ''Nav aizliegts paust savu viedokli, bet otra cilvēka pilnīgā brīvība var ierobežot manu brīvību. Mūsu brīvības saduras. Ir dzīves jautājumi, kuros esmu ļoti strikta. Un man nepatīk, ja man saka priekšā ''pareizās atbildes''.''
Runa iet par netradicionāli orientētiem cilvēkiem, kuri aktrisei šķietot perversi: ''Ar savu nostāju noteikti esmu ierindojama homofobu, ksenofobu un vēl sazin kādu ''fobu'' rindās. Mēs dzīvojam skumjā gadsimtā, kad demokrātija nozīmē visatļautību, bet perversais tiek saukts par interesanto.''
Septiņus gadus veca puikas māte Doveika neslēpj sašutumu: ''Es nesaprotu, kādēļ man homoseksuālisms jāatzīst par labu. Kādēļ man jāmāca bērnam, ka viņš var izvēlēties savu dzimumu? Kādēļ es nevaru mācīt bērnam, ka kristietība ir laba, jo tas, lūk, mani padara par fanātiķi? Kādēļ citu cilvēku vērtības ierobežo manējās? Pasaulē, kurā viss ir atļauts un melns tiek sludināts par baltu, ir ļoti nedroši dzīvot. Ja jau esam tik brīvi, kādēļ nedrīkstam viens otru slepkavot, izliet asinis?''
