Lektore Māra Ozola, kura ir zināma ar sevis izveidotajiem un pasniegtajiem kursiem internetā, “Facebook” kontā publicējusi visai skaudru un patiesu mūsdienu skolotāja nozīmi sabiedrībā, kā arī pedagogu trūkumā skolās.
Daudzreiz esam rakstījuši par Latvijas izglītības sistēmas robiem, kā arī labu pedagogu trūkumu skolās. Māra Ozola izglītības jomā strādā visu savu mūžu. Viņas pedagoģes prakse aizsākās jau padomju laikos, tāpēc Māra var komentēt savu viedokli par to, kāpēc Latvijā trūkst daudz labu pedagogu.
“Pēkšņi vairs nedrīkstēja strādāt labi, pieredzējuši pedagogi ar speciālo tehnikuma izglītību un tie, kam augstākās izglītības diplomos juku laikos kāds ierakstītais vārds pēkšņi vairs nesakrita ar jaunajām prasībām.” Tie skolotāja no skolas esot bijuši spiesti aiziet, arī viņa pati vairs drīkstēja mācīt tikai latviešu valodu, jo nebija divu atsevišķas augstākās izglītības diplomu. “Man nekas - paliku pie savas latviešu valodas. Ko citi skolotāji? Neko, turpināja strādāt, cik nu labi katrs var un spēj. Pirka par savu naudu materiālus un grāmatas, lai būtu, ar ko stundās strādāt, gatavojās, organizēja pasākumus, audzināja klasi, apmeklēja mūžīgos kursus, pa reizei atbalstīja kādu trūcīgāku bērnu, lai arī tas varētu aizbraukt ekskursijā vai tikt pie saldējuma, kad citi mielojās, meklēja no vienas puses jau lietotu papīru kopēšanai utt. Kas neizturēja, izdega un sabruka, tie klusiņām aizgāja, bieži vien meklējot darbu ārzemēs,” skaudro pārejas laiku patiesību atklāj Māra.
“…Un tad nāca laiki, kad skolēnu rokās parādījās telefoni un galvās domas par jaunu iespēju - filmēt klasē notiekošo. Internetā sāka ceļot ieraksti, kuros bija skaidri redzams, ka tiek speciāli provocēti skolotāji un traucētas stundas. Dažreiz tādi pat nonāca TV. Protams, bieži parādījās komentāri, kur tika nosodīti skolotāji - viņiem tak bija jābūt (un obligāti) vienmēr savaldīgiem, jāsavalda audzēkņi ar pedagoģiski skaistām metodēm. Nabaga (visbiežāk gandrīz pilngadīgie) mazulīši tak nekad nav un nevar būt kaut kur vainojami, un viņus aizstāvošie vecāki ne tik. Atkal no skolām pazuda vairāki pedagogi,” nākamo pedagogu aiziešanas vilni rakstura Māra Ozola.
Viņa atzīstas, ka no skolas ir aizgājusi, jo normāli pastrādāt vairs nespējot. “Un, ja godīgi, mani vajadzēja jau pirms gadu desmitiem atlaist no darba, jo tos prasītos labā un pareizā pedagoga principus pārkāpu vairākas reizes dienā. Līdz šim brīdim nesaprotu, kāpēc neviens nesūdzējās. Varbūt no mums vienkārši tiek prasīts par daudz?”
