Nu kurš gan nav ēdis zirņus ar speķi? Taču cik daudzi atceras kafejnīcu „Kamielis”?
Vija savā FB kontā publiskojusi ārkārtīgi vienkāršu ierakstu ar ārkārtīgi vienkāršu ēdienu, bet komentētājos tas izsauc visskaistākās atmiņas - gan par zirņiem, gan braucieniem uz Rīgu, gan kafejnīcu „Kamielis”.
„Šodien sagribējās pelēkos zirņus. Agrāk Vecrīgā bija brīnišķīga kafejnīca "Kamielis". Zirņi pirkti jau vārīti, klāt pīrādziņu speķis, sīpols.” Ieraksts izpelnījies vairākus simtus komentāru un pusotra tūkstoša „liku”. Izrādās, ka ļoti daudziem „kamielis” ir palicis jaukās atmiņās. „Ikreiz atceros Kamielīti, kad eju tur garām, un to zirnīšu garšu ikreiz jūtu. Centrā strādājot mielojos tur vismaz 3-4 reizes nedēļā. Vai nu pusdienu pārtraukumā, vai klīstot pa centru un gaidot lekciju sākumu vakara nodaļā plkst. 18:00. Drīz Ziemassvētki, tad varēs ar pelēkajiem zirnīšiem mieloties, mēģināt uzburt to garšu. Lai gan neviens jau neliedz arī pirms svētkiem.......” „Zirņi bija perfekti...bet mans mērķis, kā puikam, bija kafijas krēms, trauciņā uz plastmasas kājas. Vēl tagad atceros to garšu...ņamma. Patreiz tur šķiet ir viesníca, hostelis vai apartamenti. Labi ka saglabāta, kā liecība ir izkārtne.”
„Katrā braucienā uz Rīgu (ar vilcienu, esmu no Jelgavas) bērna atmiņās bija obligāts "Kamieļa" apmeklējums. Rīts gan sākās tirgus paviljonā ar kondensētās kafijas glāzi "graņonku", cīsiņu (cīsiņus Jelgavā nopirkt nevarēja) un bulciņu. Bijām pacietīgi, visi bērni stāvējām garajā rindā. Zirņi ļoti garšoja, bet tādus mācēja pagatavot arī mamma, taču saldo krēmu ar ķīseli īpašajos trauciņos (plastmasas kātiņš + metāla šķīvītis) gan mēs mājās nedabūjām. Un izņemot saldo, tas viss tika servēts Jelgavas keramikas ražotajos traukos, no kuriem ēdām arī mājās Paldies autorei un visiem komentētājiem, kas lika atcerēties par šīm skaistajām bērnības epizodēm.”
