Režisors Alvis Hermanis sociālajā vietnē Facebook pastāstījis par tikšanos ar Angeli Merkeli 2014. gadā, kad vairāk nekā stundu varējis aprunāties ar bijušo Vācijas kancleri.
Jau vēstīts, ka Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvējusi savu gadiem ilgo uz spriedzes mazināšanu vērsto politiku pret Maskavu, sakot, ka viņai nav par ko atvainoties, pat ja Ukrainas karš met ēnu uz viņas mantojumu.
"Visi tomēr labi atceras, ka tieši viņas laikā attīstījās Nordstream2, ka vācu austrumu politika tika pilnībā korumpēta no Krievijas puses, ka Merkele darīja visu iespējamo, lai Ukraina netuvotos NATO, ka tieši viņa noraka vācu atomenerģijas konceptu, ka tieši viņa pieradināja pasauli pie domas, ka Putina Krievija ir uzticams partneris. Pat oportūnists Kisindžers tagad saka: "Ukrainas karš ir Merkeles karš". Un Šolca uzvedība ir tikai sekas," savu viedokli pauž A. Hermanis.
Viņš pastāsta par tikšanos un abu sarunu 2014. gadā Zalcburgā, Austrijā.
"2014. gada vasarā es Zalcburgas festivālā iestudēju operu "Il Trovatore". Markele ar vīru ir lieli opermūzikas fani un pirms ģenerālmēģinājuma viņi uzaicināja mūs pusdienās - Placido Domingo, Annu Ņetrebko un mani. Tā kā aktieriem ātri vajadzēja iet prom, lai gatavotos izrādei, paliku tikai es un tādējādi man bija pusotru stundu gara saruna pie pusdiengalda ar Merkeli praktiski divatā. Runājām mēs krieviski, valodā, kuru viņa kopš skolas laikiem zina varbūt labāk nekā angļu. Viņai bija neparasti dzidri zilas acis un nenoliedzama harisma. Runājām mēs gandrīz tikai par vienu tēmu, - par Putinu. Nupat bija notikusi Krimas okupācija. Varēja saprast, ka Merkele vienlaicīgi cenšas izprast Putina loģiku, baidās no viņa, bet tai pašā laikā izjūt lielu bijību. Viņa man atklāja, ka Putins visu laiku pret viņu izturas ar ironisku augstprātību un neuztver gluži nopietni, uz svarīgiem jautājumiem parasti cenšas atbildēt ar saviem firmas jociņiem. "Viņš mūs, rietumu politiķus, uztver kā īslaicīgus pagaidu ierēdņus, nevis kā savu zemju valdniekus", viņa teica.
Tā kā neesmu politiķis, viņa ar mani dalījās ar dažādiem privātiem ar Putinu saistītiem stāstiem, no kuriem man bija skaidra viņu psiholoģiskā saikne un atkarība vienam no otra.
Atceros arī, ka tai vasarā ļoti aktuāla bija ideja par NATO karavīru izvietošanu Baltijas valstīs. Izmantojot izdevību, arī es centos viņai šo ideju reklamēt, bet viņa uzreiz bija kategoriski pret. Uz manu jautājumu - kāpec?, viņa atbildēja: tas varētu vēl vairāk sakaitināt Kremli.
Tāpēc faktiski sanāk, ka šībrīža traģēdija tomēr ir Merkeles mantojums. Paldies Dievam, viņas mantojums ir arī Brexit, kuram pateicoties angļi un Džonsons tagad ir neatkarīgi no ES un var atļauties būt drosmīgi," uzskata režisors.
Jau vēstīts, ka pirmajā lielajā intervijā kopš amata pamešanas decembrī Merkele uzstāja, ka viņa nav bijusi naiva attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Viņa atgādināja par savu atbalstu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014.gadā, kā arī Vācijas un Francijas pūliņus, lai uzturētu pie dzīvības Minskas vienošanās.
Merkele noraidīja pārmetumus, ka bijis aplami bloķēt Ukrainas pievienošanos NATO 2008.gadā, sakot, ka Kijiva nav bijusi tam gatava un ka viņa gribējusi izvairīties no "tālākas eskalācijas" ar Putinu, kas jau bijis neapmierināts par NATO paplašināšanos austrumu virzienā.
Viņa arī uzstāja, ka 2014. un 2015.gada Minskas vienošanās, kas tagad pilnībā izjukušas, tolaik tika saskatītas kā labākais veids, kā apturēt kaujas Ukrainas austrumos.