Pēc valdības jaunajiem lēmumiem par ierobežojumiem ārkārtējā situācijā, daudzi dejas padagogi ir šokā un neizpratnē, kā turpināt darbu. Uzdodot jautājumu, pie kā ir vainīgi bērni, kuri vēl nevar vakcinēties? Kā vadīt nodarbības bērniem līdz 12 gadu vecumam, kuras nevar notikt iekštelpās? Kā pašnodarbinātā pedagoga statusā, kad atkal tiek liegta iespēja strādāt, segt uzturēt studiju un izdzīvot pašam? Jautājumu ir vairāk kā atbilžu.
Sociālajā vietnē “Facebook” ļoti ievērojamu rezonansi sasniedzis video, kurā valdību uzrunā skolēnu Dziesmu un Deju svētku mūsdienu dejas lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja, skaita ziņā iespaidīga deju kolektīva vadītāja Jelgavā.
Ar šo video ierakstu dalījušies 5,3 tūkstoši "Facebook" lietotāju, saņemti 323 komentāri, ka arī 1,4 tūkstoši atzīmēja ierakstu ar "Patīk" atzīmi. Tas tikai liecina par jautājuma aktualitāti un to, cik daudzus cilvēkus skar šī problēma.
Deju pasniedzēja secina, ka, pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas stājušies spēkā ar 11.oktorbri, bērniem līdz 12 gadu vecumam, kuri navar vakcinēties, deju nodarbības drīkst notikt tikai ārā, ne telpās.
"Tiešām vēlētos aicināt valdības cilvēkus iziet ārā un pameģināt padejot ārā peļķēs, sniegā aukstā gaisā, lai viņi saprot, ka deja sastāv no četru līmeņu darbībām. Mēs varam viens otram nepieskarties, bet mums ir nepieciešams dejot tādā kvalitātē, kādā mēs to līdz tam esam darījuši."
Pedagoģe aicina valdību piedāvāt savas versijas tam, ar ko var nodarboties bērni zem 12 gadu vecuma, ja viņi nedrīkst iet iekšā telpās dejot.
"Kāpēc mans darbs tiek apdraudēts, tā jūs sodāt sabiedrību? Ar ko tas mazais bērns ir vainīgs?"
Pasniedzēja stāsta, ka viņai ir arī pirmskolas grupa, kurai nodarbības sākas plkst.18.00, kad vecāki, pēc darbiem, var bērnus atvest. Liek aizdomāties par to, kur pilsētā, āra apstākļos, būtu jānotiek nodarbībai, lai kvalitatīvi strādātu ar divdesmit trīsgadniekiem, kā nodrošināt labierīcības, apgaismojumu?
“Valdība, pirms jūs pieņemat šādus lēmumus, lūdzu atrodiet arī piedāvājumus, kā ko risināt!”
Dejas pedagoģe arī vērsusi uzmanību uz situāciju - "kā lai izdzīvo skolotājs, kurš skaitās sava uzņēmuma īpašnieks, viņš nevar iet bezdarbniekos, ja es maldos, lūdzu pasakiet, mans grāmatvedis saka, ka es nevaru, nesaņemu valsts dīkstāves pabalstu un nodarbības vadīt es nedrīkstu iekšā, bet ārā es tās īstenot nevaru. Bet ir jāsedz izdevumi par telpām, tērpiem, kredītiem, kuri paņemti vasarā, lai bērniem būtu kur dejot, neskaitot to visu ir arī jādzīvo? Pēc šī visa man ir sajūta, ka esmu valstij lieka kā persona, kā cilvēks, kā profesionāle. Pie kā ir vainīgi bērni līdz 12 gadiem, kuri sevi realizē, attīsta, piepilda, arī emocionāli, nodarbībās, kas viņiem ir svarīgas?"
Sieviete uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpalīdz kolektīviem, jānodrošina vietas, kur deju nodarbības var notikt. Lai būtu apgaismojums, labierīcības.
"Mums šodien jāiet uz ielas, lai notiktu nodarbība, bet Jelgavā nav sava laukuma, mēs dejosim kaut kur, kur mums atkal policija aizrādīs, ka mēs tur atrasties nedrīkstam. Visi deju kolektīvu vadītāji ir šokā. Es nezinu, ko lai atbild saviem 250 dejotāju vecākiem. Es nezinu."
