Latvijas polārpētnieki ekspedīcijā Antarktīdā izzinās ledāju vēsturisko un iespējamo nākotnes attīstību, šodien žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas doktors, ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs.
Fakultātes profesors Vitālijs Zelčs skaidroja, ka šī būs pirmā latviešu glaciālģeoloģiskā ekspedīcija uz Antarktīdu. Zelčs gan atgādināja, ka vēsturē latvieši atstājuši ļoti nozīmīgas pēdas Antarktikas pētniecībā. Piemēram, Leonīds Slaucītājs bija Argentīnas ekspedīciju pamatlicējs un nākamgad viņam apritētu 120 gadu. Tāpat iepriekš LU pētnieki nodarbojušies ar ģeofizikāliem pētījumiem - pētījuši satelītu orbītas, piedaloties zemes ģeoīda formas precizēšanā, kā arī Antarktīdas magnētiskā lauka noteikšanā.
Zelčs polārpētniekiem novēlēja, lai "augstākie dabas spēki sadarbojas un neliek izmainīt pētījumu programmu, kuras realizācijai svarīga katra stunda". Profesors skaidroja, ka ekspedīcijai izvēlētais laiks ir veiksmīgs, jo Antarktīdā būs iestāties ablācijas jeb ledus minimuma periods, tāpēc pētnieki varēs apskatīt deglaciācijas apstākļus, kādi varēja tikt novēroti Latvijas teritorijā pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Karušs pastāstīja, ka ekspedīcijas mērķis ir organizēt un īstenot pirmo zinātnieku ekspedīciju uz Antarktīdu, galvenokārt koncentrējoties uz Argentīnas salu arhipelāgā esošajiem mazajiem ledājiem.
"Lai gan varētu likties, ka Antarktīda ir sen zināma, taču nopietni pētījumi šajā kontinentā sākti tikai pagājušā gadsimta sākumā," teica Karušs.
Pētnieki no Rīgas izlidos sestdien, 10.februārī. Galamērķis būs Galindesa sala - lai to sasniegtu, būs jāmēro aptuveni 15 430 kilometru. "Sarežģītākais posms būs nokļūšana no Argentīnas līdz tās salām. Pēdējais posms būs jāmēro ar motorizētu gumijas laivu, kas varētu būt sarežģīti," pastāstīja Karušs. Pētnieki dzīvos akadēmiķa Vernadska stacijā, kuru pārvalda ukraiņu pētnieki.
Ekspedīcijai pētnieki gatavojušies vairākus gadus, sākot ar sagatavošanos jau pirmajai ekspedīcijai uz polāro apgabalu. Pirmā ekspedīcija notika 2014.gadā uz Islandi, turpat atgriežoties arī 2015.gadā. 2016.gadā polārpētnieki devās uz Grenldandi, bet pirms pus gada atkal atgriezās no Islandes. Katrā no ekspedīcijām tiek mēģināts aptvert arvien dažādākas polārās teritorijas, pauda Karušs.
Pētniekiem līdzi būs nepieciešamais ģeofizikālais aprīkojums - ģeoradars, drons, GPS iekārtas. Saziņa ar tuviniekiem būs ļoti ierobežota, jo to var īstenot tikai ar satelīttelefona palīdzību, kas ir ļoti dārgi. Tāpēc nepieciešamības gadījumā pētnieki mēģinās sūtīt teksta ziņojumus.
Karušs skaidroja, ka fiziskajai formai polāro apgabalu ekspedīcijās ir ļoti liela nozīme, bet ļoti būtiska ir arī mentālā gatavība, jo "jārēķinās, ka ļoti bieži pētnieks jūtas piekusis, izsalcis un morāli sagrauts".
Dodoties uz Antarktīdu, līdzi tiks ņemti aptuveni 100 kilogrami ekipējuma, no kuriem 40 kilogrami būs drēbes. Argentīnā tāpat nāksies iegādāties pārtiku aptuveni 230 kilogramu apjomā.
Pētnieki plāno sadarboties ar citiem zinātniekiem, lai varētu īstenot plašākus pētījumus. Piemēram, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieki varētu izpētīt, kādi mikroorganismi dzīvo ledū. Tāpat pētnieki ievāks ledus paraugus, tiem veicot skābekļa izotopu analīzes, lai varētu noteikt, kā laika gaitā mainījies klimats. Tāpat tiks skatīts, kādi nogulumi ir šajā teritorijā un kā tie veidojušies.
Veidojot ledāju trīsdimensionālus modeļus, varēs secināt, kā tie veidojušies, kā arī prognozēt, kā tie attīstīsies nākotnē, piebilda Karušs.
Paredzēts, ka dienā pētnieki strādās vismaz 12 stundas.
Ekspedīcijā uz Antarktīdu dosies pieredzējuši Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns. Šī pētnieku komanda kopā jau īstenojusi trīs ekspedīcijas, veicot ledāju pētījumus Islandē un Grenlandē.
Atgriešanās datums vēl nav zināms - patlaban neesot informācijas par kuģa kursēšanu. "Līdz ar to Antarktīdā varam būt kā vienu, tā divus mēnešus. Pats pēdējais brīdis ir aprīļa sākums, lai atgrieztos, jo jūrā veidosies ledus," piebilda Karušs.
Ievākto paraugu apstrādei nepieciešams aptuveni gads, pēc tam sekos arī zinātnisko publikāciju izstrāde un publicēšana.
Pētnieki neatklāt kopējās ekspedīcijas izmaksas - tikai norāda, ka tās ir "diezgan lielas".
