Rit jau trešā nedēļa kopš Latvijā ir sākta vakcinācija pret Covid-19. 28. decembrī pirmie mediķi saņēma pirmās vakcīnas, tomēr salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, mums šī procedūra nenoris tik strauji. Ko viņi dara labāk par mums?
Man liekas, ka vienaldzīgo šajā jautājumā nav. Izdzirdot vārdus vakcīna, vakcinēšanās, ikkatram parādās savs viedoklis. Viedokļi dalās un arī sabiedrība iedalās trīs daļās. Vismaz man tā liekas.
Viena daļa ir skeptiskie un tie, kuri uzskata, ka vakcinācija ir muļķības, to nevajag darīt. Tie, kas paļaujas uz dažādiem dezinformātoriem, klausoties dažādās sazvērestības teorijās. Kā nekā varējām taču redzēt ar kādām grūtībām, sākotnēji vakcinācija notika Daugavpilī.
Otrie ir tie, kuri atbalsta vakcināciju un apgalvo, ka dosies potēties, kad pienāks viņu kārta.
Savukārt trešie ir neizlēmīgie. Tie, kuri izprot vakcīnu nozīmību un to, ka tā ir izeja, lai pienāktu diena, kad atkal dzīve varēs atgriezties "normālās sliedēs". Tomēr, kāpēc neizlēmīgie? Tāpēc, ka informācijas trūkuma dēļ, mazliet šaubās par šo visu, sakot, ka labāk paskatīsies, kā citiem ies un tad, ja viss būs labi, arī paši potēsies. Un to var dzirdēt arī mediķu vidū, ka arī daļa no viņiem vispirms novērtē situāciju, kā kolēģi jūtas pēc potēšanas, un ja viss ir labi, tad arī paši piesakās.
Un tur man liekas, ka ir viena no mūsu vislielākajām problēmām, kāpēc Latvijas vakcinācijas tempi, salīdzinot ar kaimiņvalstīm ir tik atšķirīgi un ļoti lēni.
Uz šo dienu, 14. janvāri, Latvijā vakcinēti tikai 11 417 cilvēki. Savukārt tajā pašā laikā Lietuvā vakcinēti par 20 tūkstošiem cilvēku vairāk. Arī no Igaunijas kaut nedaudz, bet arī iepaliekam. Igauņi potējuši jau 14 879 iedzīvotājus.
Daudz ir dzirdēts par to, ka nepietiekamas informācijas vai dezinfromācijas, vai neizpratnes dēļ cilvēki nesteidzas tik strauji doties un vakcinēties. Protams, mūsu tempus ir iegrožojis arī tas, ka bija brīdis, kad nesaprotamu iemeslu dēļ potēšana tika liegta brīvdienās. Bet vai ar šādu tempu mēs tiksim līdzi Veselības ministrijas mērķim, vakcinēt 60% iedzīvotājus līdz jūlijam?
Kā atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts, tad pašlaik vakcinācijas temps ir 10 tūkstoši iedzīvotāji vienā nedēļā. Tomēr viņš vēlas kāpināt tempu desmitkārt. Lai to paveiktu ir iecerēts izveidot speciālu vakcinācijas biroju, iesaistīt dažādus jomas speciālistus, lai potēšana notiktu straujāk. Tomēr būtisks aspekts ir tas, ka tik tiešām ir nepieciešams vairāk informēt sabiedrību par šo nozīmīgo procesu, lai nesanāk tā, ka tiks izveidota visa nepieciešamā infrastruktūra, taču potēties gribētāju nebūs tik daudz, cik gribētos.
Ja nav pietiekami plašas zināšanas un informācija par to, kas tas ir, cilvēki ar mazu skepsi izturēsies pret šo visu. Tāda ir cilvēka daba, izturēties skeptiski pret lietām, kuras nezinām, kas ir jaunas un savā ziņā mazliet biedējošas. Jo šis vīruss, taču ir biedējošs.
Arī savu apkārtējo cilvēku lokā esmu dzirdējusi, ka viņi ir tā trešā cilvēku grupa, kuri atbalsta vakcināciju, bet ja pienāktu tūlīt un tagad viņu kārta, labāk sākumā nogaidītu un paliktu novērotāju pulkā.
Manuprāt, būtiski, lai kāpinātu vakcinācijas tempu un tiktu līdzi mūsu kaimiņvalstīm, ir, protams, nepieciešams attīstīt infrastruktūru, paplašinot vakcinācijas iespējas, tomēr ir nozīmīgi arī labāk informēt sabiedrību, kaut vai stāstot par lietām, kas jau ir iepriekš teiktas. Kā nekā, atkārtošana ir zināšanu māte, vai ne?
