Rēzeknes iedzīvotājai aptiekā atsakās pārdot zāles, kas lietotas gadiem ilgi

© Oksana Džadana/F64

Rēzeknes novada iedzīvotāja neizpratnē, kāpēc aptiekā viņai atteikts pārdot gadiem lietotos valsts kompensējamos medikamentus. Sieviete stāsta, ka vietā izsniegtie viņai nepalīdz, gluži pretēji – izraisa nevēlamas blakusparādības, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Rēzeknes novada iedzīvotāju Emīliju gadiem ilgi nomoka hipertensija (augsts asinsspiediens). To slāpē ar vieniem, konkrētiem medikamentiem, kas ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Par zālēm sieviete maksā tikai daļu summas, pārējo kompensē valsts.

Aizvadītā gada nogalē ģimenes ārsts Emīlijai izrakstīja kārtējo elektronisko recepti. Aptiekā sieviete arī uzrādīja gadiem ilgi lietoto medikamentu iepakojumu. Bija pārsteigta, kad aptiekā viņai atteicās pārdot konkrētās zāles.

Emīlija sūrojas, ka vietā izsniegtās zāles kā kompensējamās viņas organisms negrib pieņemt ne pa kam.

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) informēja, ka atteikums pārdot konkrētās zāles, ko sieviete lietojusi gadiem ilgi, saistīts ar izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no 2020. gada 1. aprīļa ir mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība - ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz lētākās kompensējamās zāles, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas, norāda NVD.

Lai gan Aptieku biedrībā saskata riskus, vienlaikus norādīja, ka vairumam pacientu neesot problēmu ar lētāko medikamentu lietošanu.

Ja pacientam ir negatīvas blaknes no tiem valsts kompensējamiem medikamentiem, kas konkrētajā brīdī izsniegti kā lētākie, ārsts tomēr drīkst rakstīt arī konkrētu zāļu nosaukumu. Taču tikai 30% no visām receptēm. Tāpēc, Emīliju aicina komunicēt ar ģimenes ārstu, kurš ir tiesīgs kā kompensējamos izrakstīt jau ierastos medikamentus.

Dīvaini

Uz ielām automašīnu ir tik daudz, ka tās jau sāk "okupēt" daļu gājējiem paredzētā ceļa. Par to izbrīnīti esot bijuši ārvalstu studenti, apmeklējot Rīgu, apgalvo Andrejs. Tiesa, komentāros cilvēki norāda, ka daudzviet Eiropā situācija ir dramatiskāka.

Svarīgākais