Pasliktinoties Covid-19 situācijai, aktualizējas sejas aizsargmasku jautājums, un to valkāšana sabiedriskajā transportā atkal ir obligāta prasība. Lietot aizsargmaskas pieprasa arī ārstniecības iestādēs, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Kāds Latvijas iedzīvotājs ir uztraucies par mutes un deguna aizsargu valkāšanu ārstniecības iestādes. Devies uz poliklīniku, ņemot līdzi sejas masku, kā viņam, piesakot vizīti bija teikts, bet ierodoties ārstniecības iestādē, sajuties kā baltais zvirbulis.
"Poliklīnikās izliktas zīmes, ka jāievēro 2 metru distance un obligāti jālieto sejas masku, bet daudzi pacienti to neievēro, arī medicīnas personāls.
Vai zīmes ir izliktas tikai ķeksīša pēc un tās nav jāievēro? Vai sejas maskas poliklīnikā tomēr nav obligātas?" viņš jautā.
“Bez Tabu” žurnālisti dodas uz poliklīnikām, lai pārliecinātos, kur sejas aizsargmaskas ir obligāta prasība un vai tās tiek valkātas? Sāk ar Rīgas 1. slimnīcas poliklīniku. Pirmajā stāvā, kur ir reģistratūra, drošības pasākami vairāk vai mazāk tiek ievēroti, bet otrajā stāvā situācija vairs nav tik iepriecinoša un sejas masku nav lielai daļai pacientu. Ārstniecības iestādes pārstāve akcentē, ka sejas masku lietošana iestādē ir obligāta. Tas norādīts gan pie ieejas, gan par sejas aizsegu nepieciešamību pacients tiek informēts, kad piesaka vizīti, kā arī ir norādes mājaslapā. Kontroles funkciju par rīkojuma izpildi veic klientu apkalpošanas nodaļa un poliklīnikā nesniedzot pakalpojumu tām personām, kas slimnīcā atrodas bez maskas.
“Bez Tabu” secina, ka sejas aizsargmasku lietošanu daudzi pacienti ignorē arī citās poliklīnikās, kaut gan ir norādes, ka tās jālieto. Stradiņa slimnīcas poliklīnikā pie ārdurvīm ir postenis, kas kontrolē, vai pacientiem ir sejas aizsargmaskas un vai dezinficē rokas. Neviens pacients netiek garām darbiniekiem bez sejas un deguna aizsega. Ja pacientam nav līdzi sejas aizsargmaskas, tā tiek izsniegta bez maksas.
Veselības inspekcijas pārstāve akcentē, ka likums gan neregulē, ka poliklīnikās sejas maskas būtu obligāta prasība, taču labā prakse, ka katra ārstniecības iestāde normatīvajos aktos to nosaka un arī kontrolē, kā prasība tiek pildīta.
