Iespaidīgs panākums! Auciema pusē atrastas 5 unikālas vēstures liecības

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Šī gada oktobrī Latvijas Petroglifu centrs informēja, ka Engures pagastā apzināts un izpētīts unikāls robežakmens. Jaunākā informācija liecina, ka šomēnes vēl īsākā laika posmā izdevies atrast pat 5 citas vēstures liecības.

Kā liecina sociālajā tīklā facebook ievietotā informācija, tad Auciema apkārtnes mežos izdevies atrast vairākus senos robežakmeņus. "Jau iepriekš bija ziņas, ka Auciema apkārtnes mežos esot kāds pētniekiem nezināms robežakmens vai pat divi. Vienu no tiem izdevās apzināt oktobrī, papildus atrodot vēl vienu turpat netālu. Izsekojot senās robežas pazīmes dabā vairāku kilometru garumā toreiz vairāk gan nekas neatradās. Cēsu - Limbažu šosejas tuvumā tika konstatēts, ka iespējamās robežas virzienā veikta meliorācija, un cerīgāk būtu pārmeklēt apvidu otrpus šosejai," par pētījuma gaitu stāsta tā veicēji.

"Tālākie pētījumi tika veikti 10.novembrī. Izpēti vieglāku padarīja tuvējo Auziņu māju saimnieks, kuru satikām pirms mežu pārmeklēšanas, un viņš atsaucīgi devās mums rādīt sev zināmos robežakmeņus. Sākumā teicās, ka esot trīs, bet beigās - atradās pieci. Visi pieci jaunatklātie muižu laiku robežakmeņi ir saglabājušies savās sākotnējās vietās un ļoti mitrajā mežā iezīmē vēl dabā samanāmas senās robežas pazīmes. Vairāki no šiem robežakmeņiem bija tik dziļi zemē iestiguši, ka virspusē ar grūtībām varēja samanīt kādu akmens virspusīti. Uz visiem tiem iekaltas līdzīgas robežzīmes. Kopumā šoruden Auciema apkārtnes mežos izdevies atrast septiņus senos robežakmeņus."

Ekrānšāviņš no facebook/ Latvijas Petroglifu centrs

Jau vēstīts, ka iepriekš unikāls robežakmens atrasts Kurzemē, Engures pagastā starp Enguri un Ezermuižu. elēcīgi sarkanīgā akmens plakanajā virsmā, kas ieslīpa pret ziemeļiem, ir apskatāmi ļoti interesanti un samērā neparasti iekalumi. Trijās rindās iekalts vēstījums, kas pagaidām vēl nav pilnīgi precīzi noskaidrots. Pirmā rindā - krustveida robežzīme, kuras izmēri 22 x 20 cm. Otrā rindā liels „A” burts, kas varētu būt saīsināti „Anno”, tad iespējami mākslinieciska izpausme - aplītis un divas svītriņas, tad kols, un gada skaitlis „1818”. Visi iekalumi veikti ļoti rūpīgi. Gada skaitļa atveidojums gan sanācis pavisam savāds. Abi vieninieki iekalti tādā kā spoguļattēlā, un abiem ir tādas kā kājiņas. Varbūt šo iekalumu veikuši vietējie ļaudis, kas īsti nezināja kā vieninieks atveidojams? Bet varbūt iekalējs gribēja īpaši mākslinieciski izpausties? Trešajā rindā ir latviešu valodai neraksturīgs burts: „W” aiz kura vēl pamatīgs punkts.


Jaunatklātais robežakmens atrodas meža masīvā ap 50 metrus no Engures - Rideļu lielceļa. Tuvākās mājas - Ģieti - atrodas apmēram 700 metru attālumā, un tā, kā tuvāku vietvārdu nav, tad šis objekts varētu tikt nosaukts kā Ģietu robežakmens. Kā vairāk nekā 200 gadus sens vēstures liecinieks, šis robežakmens ņemams valsts aizsardzībā.

Dīvaini

Rīdziniekam Valdim pirms nu jau gandrīz diviem gadiem, nākot apkopt ģimenes kapu kopiņas Matīsa kapos, aiz šoka iepletušās acis. Vietā, kur reiz apglabāta brāļa meita, tagad zemes klēpī guļ kāda sveša sieviete, vēsta "Bez Tabu".