Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš komentējis iedzīvotāju pārliecību, ka mūsu senči bijuši pagāni.
''Latvieši un pagānisms? Smieklīgi.''
Pēc 24.septembra Pāvesta Franciska vizītes Latvijā internetā daudzi uzsver, ka latvieši vēsturiski nav kristieši, bet gan pagāni.
''Latvieši un pagānisms? Smieklīgi,'' sociālajā tīklā Facebook pauž vēsturnieks Šiliņš. ''Atliek atbraukt pāvestam uz Latviju kā pēkšņi izrādās, ka latvieši ir super-pagāni, tiesa virtuāli-digitāli, bet tomēr pagāni ar tūkstošiem gadu senām saknēm.''
Viņš atklāj dažus faktus, kas šo pārliecību apgāž: ''Pirmkārt, 12.-13. gadsimtā, kad ļaunie kristieši iekaroja Austrumbaltiju, latviešu NEBIJA.''
''Otrkārt, par to, cik šinī teritorijā dzīvojošās sentautas bija pagāniskas un cik liela loma ticībai bija tā laika sabiedrībā, ir faktiski tumša bilde. Zināms, ka Jersikā (varbūt arī citās letgaļu zemēs) darbojās pareizticīgie un letgaļi bija pazīstami ar kristietību. Pieļauju, ka zemgaļi no visām sentautām bija "vispagāniskākie", studiju laikā nonācu pie hipotēzes, ka, iespējams, zemgaļu valstiskie veidojumi (atšķirībā no pārējiem) bija teokrātiski (noteicošā loma garīdzniecībai). Bet zemgaļi (vai vismaz fanātiskākā daļa, elite) paši organizēti aizgāja no Latvijas teritorijas,'' raksta vēsturnieks.
''Treškārt, vikipēdija informē, ka neopagāniskajiem dievturiem (kuriem ar "senču" pagānismu nav gandrīz nekāda sakara) sevi pieskaita ...(bungu rīboņa)... 695 cilvēki,'' atklāj Siliņš.
