Didzis ir neliels uzņēmējs, viens no biznesiem – izbraukuma tirdzniecība, ēdināšana. Plānojot kārtējo naudas pelnīšanas tūri, viņš jaunās darba nedēļas sākumā attopas pie slēgtiem banku kontiem, vēsta "Bez Tabu".
Didzis steidz zvanīt finanšu iestādei, kas paziņo, ka pēc tiesu izpildītāja nosūtītā paziņojuma esot iekasēti nepilni 130 eiro. Jau sazinoties ar konkrēto valsts amatpersonu, atklājas, ka Didža firma neesot apmaksājusi ar fotoradaru fiksētu ātrumpārkāpuma sodu.
Tiesu izpildītājs apgalvo, ka informācija par līdzekļu piespiedu ieturēšanu jau esot nosūtīta pa e-pastu.
Savukārt, atsaucoties uz iepriekš veiktajām telefonsarunām, Didzis apgalvo, ka oficiālu pieprasījumu saņēmis, nevis piektdienā, kad ieturēti līdzekļi, bet gan nākamās nedēļas otrdienas rītā.
Tiesu izpildītāja darbības nav cēlonis, bet sekas, saka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka. Citiem vārdiem sakot, visi līdzšinējie centieni aizklauvēties līdz uzņēmumam cietuši fiasko.
"Vispirms jānorāda, ka parādnieks Jums nav sniedzis precīzu informāciju par to, kad viņam tika piegādāts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu. Otrkārt, tiesu izpildītājam ir tiesības apķīlāt parādnieka mantu jebkurā izpildu procesa stadijā. Treškārt, jāuzsver, ka izpildu dokuments pie tiesu izpildītāja nonāk tikai pēc tam, kad ir beidzies nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš un saistības nav izpildītas," saka Juris Kalniņš, zvērināts tiesu izpildītājs.
