Magone Liedeskalna vairs netika galā ar savu kaimiņu, tāpēc lūdza iesaistīties “4. studijas” žurnālistus konflikta risināšanā: “Es jūs gaidīju kā dievus!”
Sieviete ar bērniem jau otro gadu dzīvojot aukstā mājā. Sieviete stāsta, ka vecā krāsns ir bijusi sabrukusi, tāpēc nolēmusi uzmūrēt jaunu. Kaimiņos dzīvo meistars, kurš varot palīdzēt krāsns uzmūrēšanā, ko ieteikuši apkaimes iedzīvotāji. Turklāt reklāma par viņu ir bijusi arī sociālajos tīklos ar labām atsauksmēm.
No darba līguma meistarīgais kaimiņš esot atteicies. Esot noteicis, ka neko nedarīs, ja nepiekritīs viņa noteikumiem. Lielas izvēles lokālajā pakalpojumu sniedzēju vidū nav bijušas, tāpēc Magone piekritusi viņa noteikumiem - nolīgt mutiski, bez rakstiskas vienošanās.
Arī laika daudz šim meistaram neesot bijis - nedēļas laikā nojaucis veco krāsni, atvedis materiālus un uzcēlis jauno krāsni. Kamēr krāsns žūst aptuveni mēnesi, sievietei krāsni kurināt neļāva, bet tas bijis decembris, kas tomēr nav gada siltākais mēnesis, tāpēc “pa vienai šķipsnai, pa kartona kastēm, lai izkaltētu krāsni”, ir kurinājusi.
Lai krāsni uzbūvētu, Magone bankā paņēmusi patēriņa kredītu 3000 eiro, no kuriem pusotru tūkstoti kopā ar meistaru ir iztērējusi materiālos. Savukārt otru pusotru tūkstoti sieviete ieguldījusi materiālos meistara vajadzībām. Viņš nav ņēmis naudā samaksu par darbu, bet prasījis šo summu izpirkt veikalā, jo viņam atkal jau citam klientam jāmūrē krāsns. “Atkal braucām kopā uz Gulbeni, uz to pašu veikalu,” detalizēti skaidro sieviete.
Sākumā krāsns esot sildījusi labi, taču pēc pāris mēnešiem tā sākusi drupt no iekšpuses. Pēc kāda laika sieviete pamanījusi vēl ko - sāka ieliekties dziļākais dzelzis, kas atrodas krāsns iekšpusē. Dzelzs no karstuma kļuva sarkana un mainīja formu. “Līdz ar to pēc katras kuršanas reizes viņš stiepjas, stiepjas, stiepjas, līdz kamēr pagali vairs nevar ielikt!”
Vienā jaukā dienā viss metāls iekritis degošā krāsnī iekšā. Tas jau notika februārī. Magone saprata, ka krāsns vairs nav ugunsdroša, bet ir vēl joprojām ziema, tāpēc sieviete ņēmusi talkā elektrisko sildītāju, kas savukārt skaitītājam ir licis “griezties kā karuselim”.
“Cilvēks deva 40 gadu garantiju darbam,” sašutusi ir Magone. “Cukas tīri pēc pieciem gadiem, krāsns tavam mūžam pietiks,” esot noteicis meistars, pabeidzot darbu pie krāsns. “Mazu mūžu viņš man novēlēja - tikai gadu, bet es gribu līdz simtam,” sarkastiski pajoko Magone.
Par situāciju sadusmojies ne pa jokam ir arī Magones draugs: “Meistars, tas ir viens, bet piekrāpt vientuļo mammu ir kas cits. Nekaunības un cinisma viņam pietiek!” saniknots jūtas Edgars Liepiņš. Magones jaunākajam bērnam ir vien pieci gadi. “Ne es kauties gribu iet, nekā, es vēlos, lai šī problēma tiktu risināta,” saka piekrāptā Magone. “Tas, kas mūrēja, viņam ir jāuzņemas atbildība par sava darba kļūdu,” pārliecināta ir Magone.
“4. studijas” žurnāliste Inese Supe devās pie kaimiņa - meistara noskaidrot situāciju, lai kaut kā mēģinātu šo konfliktu labot, taču kaimiņa sieva nevēlējās, lai tas tiek filmēts. Žurnāliste atstāstīja dzirdēto. Kaimiņiene esot ļoti sadusmota uz Magoni, jo uzskata, ka nebija jāiesaista televīzija, bet gan pašai bija jāatnāk runāt aci pret aci.
Edgars iestājas par Magones taisnību, jo apgalvo, ka Magone bija gatava iziet uz sarunu, piedāvājot savu darbu pārdarīt. Padarītā darba vietā kaimiņš ir izvēlējies Magoni telefonā nobloķēt, lai nav jāsarunājas.
Latvijas amatniecības kameras mājaslapā meistaru reģistrs ir pieejams, taču Magones kaimiņa vārds tajā nav atrodams. Arnolds Strazdiņš, kas ir viens no sertificētajiem meistariem, saka, ka ir tādi pagrīdes meistari. “Visticamāk, ka cilvēks bija iedomājies kaut ko līdzīgu cepeškrāsnij, tāpēc iebāza to metālu iekšā,” spriež Arnolds. Viņš gan mierina, ka šāda krāsns nevarot būt risks ugunsgrēkam, taču tā nepilda savu funkciju, jo viss siltums aiziet skurstenī.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste piedāvā rakstīt iesniegumu policijai. Policija izvērtēšot gadījumu un kompetences ietvaros rīkošoties.
Patērētājtiesību pārstāve skaidro, ka bez darījuma līguma nav iespējams pierādīt pārkāpumu, tāpēc atgādina, ka labāk ir samaksāt vairāk, bet oficiāli, lai būtu iespējas izmantot garantiju par pakalpojumu. Šādu gadījumu varot vērtēt tikai tiesa.
Magone ir sarunājusi citu meistaru, kas apņemas krāsni pārmūrēt, taču tas no sievietes maka prasa vēl divus tūkstošus eiro, tāpēc viņa cer, ka tomēr kaimiņš nāks pie prāta un labos pats vai kompensēs izdevumus.
Kaimiņš žurnālistiem tomēr komentējis situāciju, viņš pieļauj, ka Magone ir pārkāpusi ekspluatācijas noteikumus. Viņš esot pieaicinājis gan juristus, gan neatkarīgos ekspertus, kas izpētīšot lietas būtību pēc fakta.
