Eiropas Savienībā atkal izteikts priekšlikums aizliegt malkas krāsnis, bet pret to iebilda Čehija un citas Austrumeiropas valstis. Latvijas ieskatā arī pēc 2030. gada ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanai izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu (jo īpaši individuālajā (mājsaimniecību) apkurē).
"Euractiv.com" raksta, ka ir iepazinies ar Eiropas Komisijas juridisko plānu, kas paredz jau 2027. gadā aizliegt virtuves malkas krāsnis un malkas apkures ierīces. Tā kā Čehija un citas Austrumeiropas valstis ir kategoriski pret šo ideju, jaunais likumprojekts ir iestrēdzis Briseles gaiteņos. Tā nebūt nav pirmā un vienīgā šāda veida ideja Eiropā.
Pēc Igaunijas Klimata ministrijas domām, šis priekšlikums netiks pieņemts, raksta "rus.postimees.ee".
Briseles lielākais politiskais spēks Eiropas Tautas partija (EPP) kategoriski noraidīja priekšlikumu. "Mums biomasa ir svarīga enerģētikas pārkārtošanas plāna daļa, jo īpaši lauku apvidos," sacīja EPP vadītājs Peters Liese. Čehi Eiropas Parlamentā ir pauduši lielu neapmierinātību ar jauno likumu, norādot, ka šāds plāns ietekmēs desmitiem miljonu cilvēku Eiropā.
Ideja aizliegt koksnes dedzināšanu Eiropā nav jauna. Apvienotajā Karalistē valdība vēlējās aizliegt malkas krāšņu uzstādīšanu jaunās mājās, taču šī ideja tika noraidīta. Tomēr 2025. gadā Vācija izpildīs prasību ievērot emisiju standartus malkas krāsnīm un kamīniem, pretējā gadījumā tie būs jādemontē. Faktiski tas attiecas uz visiem krāsns sildītājiem, kas ražoti pirms 2010. gada, kā par to pagājušajā gadā rakstīja ZDF vietne.
Bija brīdis, kad Eiropas Savienība (ES) arī vēlējās likt cilvēkiem savās mājās uzstādīt siltumsūkņus. Tomēr, redzot pretestību plānam Vācijā, kur valsts varas iestādes sāka to pieprasīt pašas, arī ES atteicās no vispārējā pieprasījuma, raksta "Euractiv". Vācijas Zaļās partijas pārstāvis, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks intervijā pēc sūdzību izteikšanas sacīja, ka likums ir tikai pārbaudījums, lai redzētu, cik tālu sabiedrība ir gatava iet, lai aizsargātu klimatu. Citiem vārdiem sakot, cik cilvēki ir gatavi pakļauties politiķu plāniem, ja tas cilvēkiem nozīmē ļoti augstas izmaksas.
Igaunija vēl nav oficiāli pieņēmusi nostāju par koksnes dedzināšanas aizliegumu. Klimata ministrijas Aprites ekonomikas un finansēšanas departamenta vadītājs Tomass Luhse sacīja: "Apkure ar koksni būtiski piesārņo gaisu, tāpēc mēs meklējam veidus, kā ierobežot piesārņojumu. "Euractiv" raksts attiecas uz dekrētu par vietējo apkures ierīču ekodizaina prasību maiņu, kura sākotnējā versija parādījās pavisam nesen, šī gada janvāra beigās. Tomēr pašlaik diskusijas vēl ir ļoti agrīnā posmā, oficiālas konsultācijas vēl nav pat sākušās. Saskaņā ar neoficiālām iepriekšējām apspriedēm dalībvalstis nav gatavas atbalstīt šādu priekšlikumu."
Pēc raksta publicēšanas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) sociālajos tīklos sacīja: "Tas nenotiks. Domas var izteikt dažādos veidos." T. Luhse atzīmēja, ka vēlme mainīt likumu izriet no tā dēvētā ES regulējuma ekodizaina jomā.
"Ekodizaina prasības nosaka emisiju standartus vietējām apkures ierīcēm. Tas attiecas tikai uz rūpnieciski ražotiem sildītājiem, nevis keramikas krāsnīm. Emisiju standarti ir reāli jāievēro bez nesamērīgām izmaksām patērētājiem," sacīja T. Luhse.
"Tā kā process vēl ir ļoti agrīnā stadijā, Igaunija vēl nav izveidojusi oficiālu pozīciju. Mēs to darīsim, kad būs skaidras precīzākas cerības un plāns. Āra gaiss Igaunijā kopumā ir ļoti labs. Problēmas rodas galvenokārt vietās, kur ir liels krāsns apkures īpatsvars. Lai padarītu gaisu tīrāku, mēs atbalstījām šādas apkures aizstāšanu ar mazāk piesārņojošiem risinājumiem šajās teritorijās," piebilda T. Luhse.
Uzdodot jautājumu, kāds šajā situācijā būtu Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas viedoklis, "Neatkarīgā" saņēma šādu atbildi: ""Postimees RUS" publikācijā, uz ko atsaucaties, nav minēts, kādu tieši priekšlikumu 12. februārī ir redzējis medijs "Euractiv", tādēļ diemžēl nevaram arī sīkāk komentēt kāda priekšlikuma būtību, priekšlikuma aptvēruma vai kāda Eiropas Savienības mēroga tiesību akta virzību. Ja šāds priekšlikums tiks publicēts, tad Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) to noteikti pēc būtības vērtēs."
Latvijas ieskatā arī pēc 2030. gada ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanai izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu (jo īpaši individuālajā (mājsaimniecību) apkurē). Ministrijas ieskatā, kamēr tirgū nav aprobētas lieljaudas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē, tikmēr iestāsimies par ilgtspējīgu meža biomasu kā vienu no siltumenerģijas ražošanas avotiem Eiropas Savienībā.
Direktīvas 2023/2413 virzības ietvaros Eiropas Parlaments ierosināja noteikt, ka primārā meža biomasa (šķelda, malka) ir jānosaka kā neilgtspējīgs kurināmais, kas nebūtu izmantojams siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā. Latvija iebilda minētajam priekšlikumam, vienlaikus piekrītot, ka attiecībā uz meža biomasas kurināmo tiek noteikti konkrēti ilgtspējas kritēriji, kas arī netiktu attiecināti uz mazākas jaudas iekārtām un individuālo apkuri.
KEM neuzskata, ka individuālajā apkurē būs iespējams (vai lauku reģionos - vispār ir iespējams) pilnībā atteikties no biomasas kurināmā, un KEM nav šādu plānu vai prognožu. 2023. gadā meža biomasas kurināmais bija ~41% no mājsaimniecībās izmantotās enerģijas, un šis īpatsvars pēdējos gados ir pietiekami stabils, līdz ar to ir redzams, ka meža biomasas kurināmā patēriņš mājsaimniecībās nemazinās.
2024. gada aprīļa beigās Latvija kopā ar 10 citām Eiropas Savienības dalībvalstīm sagatavoja ne-papīru par siltumapgādes un aukstumapgādes lomu un vietu Eiropas Savienības enerģētikas politikā, aicinot Eiropas Komisiju izstrādāt savu redzējumu par siltumapgādes un aukstumapgādes attīstību ar skatu uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Ņemot vērā gaisa kvalitātes prasības, nepieciešamību mazināt gaisa piesārņojumu un ņemot vērā arī energoefektivitātes prasības, Latvijā būtu nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām, piemēram, granulu katlu. Vienlaikus jebkādi pienākumi, ierobežojumi vai aizliegumi būtu jāattiecina uz lielākas jaudas sadedzināšanas iekārtām, bet individuālās apkures jautājumi jārisina ar atbalsta programmām un/vai tehnisko palīdzību, uzskata KEM.
Šādiem risinājumiem ir pieejamas atbalsta programmas gan Klimata un enerģētikas ministrijas, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ietvaros, norāda KEM, piebilstot: "Ja jūsu jautājuma būtība ir par malkas krāsns kā iekārtas aizliegšanu individuālajā apkurē, tad tas visticamāk ir saistīts ar ekodizaina priekšlikumu. Attiecīgi aicinām jautājumu uzdot Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai iekšējā tirgus jautājumos."
