Sāpes, kuras cieta Karla, bija tik stipras un nepārejošas, ka sieviete jau sāka apšaubīt vēlmi dzīvot, un tas, ka ārsti viņas problēmas neuztvēra nopietni, situāciju padarīja vēl sliktāku, raksta "Daily Star".
44 gadus vecā Karla Lūisa no Liverpūles, Lielbritānijā gadu desmitiem cieta no spēcīgām sāpēm, kuras nepārgāja. Sieviete bija izmēģinājusi visu, taču sāpes neizdevās mazināt. Viņa sāpju dēļ bija tik nomocīta, ka pat apsvēra iespēju atņemt sev dzīvību.
Karla apmeklēja neskaitāmi daudzus ārstus, lai rastu veidu, kā tikt galā ar neizturamajām sāpēm. Taču tā vietā, lai ārsti viņai palīdzētu, bija tādi, kas norādīja, ka pie sievietes sāpēm ir vainojams viņas dzīvesveids un šādi Dievs viņu soda.
Karla no pusaudža vecuma cīnās ar neticami sāpīgu ceturtās stadijas endometriozi, kas tika atklāta tikai 30 gadu vecumā. Medicīnas profesionāļi viņai vairākkārt lika vilties. “Mans pirmais ārsts man teica, ka endometrioze ir Dieva sods, jo sievietes ir radītas uz šīs zemes, lai radītu bērnus, un, ja mēs to nedarām, viņš dusmojas un mūs soda”.
Karla atklāj, ka ar sāpēm cīnījusies jau kopš 12 gadu vecuma. "Man sākās mēnešreizes 12 gadu vecumā, un jau no paša sākuma tās bija sāpīgas. Man kļuva tik slikti, ka nevarēju sportot, mani pastāvīgi sūtīja mājās no skolas, un mani skolotāji uzskatīja, ka es meloju vai pārspīlēju, cik stipras ir sāpes," atklāj Karla.
Viņa min, ka reiz viņas ārste, kura bija sieviete, norādīja, ka sāpes ir normāla lieta sievietēm mēnešreižu laikā. Lai tās pārietu vai nesāpētu tik ļoti, ir jādomā priecīgas domas.
Tomēr sāpes ar laiku Karlu sāka pārsteigt nesagatavotu. "Sāpes sāka parādīties dažādos mēneša laikos, ne tikai tad, kad sākās manas mēnešreizes. Tieši tad es sāku saprast, ka tas varētu būt kaut kas nopietns," stāsta Karla.
20 gadu vecumā Karla stipro sāpju dēļ vairākas reizes nonāca slimnīcā. "Ārsti bija pārliecināti, ka pie vainas ir mans kuņģis, kaut kas līdzīgs kairināto zarnu sindromam vai čūlainajam kolītam, bet es zināju, ka tā nav, un viņi atteicās klausīties."
Viņa skaidro, ka sāpju dēļ bija ietekmēta viņas dzīves kvalitāte. Reizēm sāpes bija paciešamas, bet citreiz neizturamas, kā rezultātā visa viņas ikdiena bija pakārtota sāpēm. Karla lietoja dažādus medikamentus, lai tikai atvieglotu sāpes, tomēr ne vienmēr tie nostrādāja kā vajadzētu.
“Kad man palika 30 gadi, man tik ļoti sāpēja, es nevarēju tikt ar to galā, un man bija slikti no tā, ka ārsti mani neklausīja. Mani ārstēja no IBS un čūlainā kolīta, jo endometriozei ir līdzīgi simptomi, tāpēc tā bieži tiek sajaukta. Es lietoju daudz medikamentu, kas, šķiet, pasliktināja simptomus." Reiz ārsts esot apšaubījis vai Karlas sāpes tik tiešam ir tik lielas, kā viņa tās raksturo. Ārstam šķita, ka sieviete pārspīlē.
Pēc ilgstošas cīņas ar sāpēm, Karla beidzot nonāca pie ginekoloģes, kas atklāja, ka viņai ir endometrioze. Tika uzstādīta pareiza diagnoze un beidzot Karlai tika atrasti piemēroti medikamenti, lai mazinātu sāpes un viņa varētu dzīvot kvalitatīvu dzīvi.
