Par vilcienu no Skandināvijas uz Eiropas vecajām valstīm sāka runāt jau turpat pirms desmit gadiem - toreiz tā šķita utopija, bet sapņot jau nevienam neaizliegsi.
Tagad, kad "Rail Baltica" ir it kā realitāte, bet tomēr vēl arvien nesasniegts sapnis, cilvēki atzīstas, ka jau turpt 10 gadus gaida brīdi, kad varēs kāpt vilcienā.
Marta mikroblogošanas vietnē "X" raksta: "Kaut kādā ziņā Rail Baltica ir salauzis manu tīneidžera sirsniņu. Kad tālajā 2010. gadā sākās projekts, man bija 15 gadi un es reāli bišku pat papētiju karti, kur tad varēšu doties un cik tas būs forši. Jā, nu varbūt vecumdienās, Marta…"
Arī komentētāji neslēpj, ka sapņojuši līdzīgi: "Arī es, nepavisam ne tīneidžere, toreiz sasapņojos, ka beidzot varēšu aizbraukt ar vilcienu uz Venēciju. # Tagad šķiet, ka Venēcija drīzāk nogrims, nekā RailBaltic būs gatavs."
"Šādi man bija ar Barona ielas veloceliņu. Biju sasapņojusies, ka ar savu 4gadnieku (tajā brīdī) varēsim smuki braukt uz Rīgas skolēnu pils pulciņiem un Daugavas sporta nama baseinu."
"Nebiju tīneidžere, bet sapnis bija līdzīgs. Dotajā brīdī vilšanās sajūta. Tāda, nu, tīri personiska"
Kaut kādā ziņā Rail Baltica ir salauzis manu tīneidžera sirsniņu. Kad tālajā 2010. gadā sākās projekts, man bija 15 gadi un es reāli bišku pat papētiju karti, kur tad varēšu doties un cik tas būs forši. Jā, nu varbūt vecumdienās, Marta…
— Marta Kraujiņa (@MartaKraujina) June 18, 2024
