Cenas ir cēlušās, škiet praktiski it visās tautsaimniecības jomās. Algas un pensijas nespēj tik līdzi šim lēcienam, ja neskaita ministrus un prezidentu. It īpaši to izjūt pensionāri - tāpēc nereti veikalā viņi meklē vislētāko.
"Pamanīju veikalā sieviņu staigājot gar maizīti, vērojot, domājot, tad pašu lētāko baltmaizīti (vienu) paņemot. Pie kases sanāca, ka sieviņa aiz manis, samaksāju, pakoju savus pirkumus.
Sieviņa izlikusi savus pirkumus, to vienu maizīti, 3 biezpiena kārumiņus. Pārdevēja jautā veikala kartiņu, neesot, saku, ka iedošu un automātiski piebildu, lai noņem par pirkumu no manas kartiņas.
Sieviņai naudiņu atdeva atpakaļ, pasakot, ka sieviete samaksāja viņas pirkumu. Apjukums, nesaprašana, kā tā, pieklusums, acu skatiens nodurt!
Ta raudāt, ta kliegt par to ārprātīgo realitāti? Nebija gandarījums, bet gan rūgtums, kā saka no kakla līdz saulītei neizsakāms smagums, slikti.
Kā dzīvo mūsu pensīši? Mēs strādājošie saķeram galvas par rēķiniem, par dārdzību, bet....ko tie mūsu vecīši? Bez iespējām.
Cik varēšu, tā pat vien, kādam, kā šodien...man no tā nekas nemainīsies, bet kāds ar to naudiņu, kas palika varēs nopirkt vēl vienu kukulīti....
Neesam vienaldzīgi!" kāda sieviete pēc veikala apmeklējuma vēsta savas pārdomas facebook.
