Vasarā šie kukaiņi brīvi ceļo no mājas uz māju pa ielu. Tā ka būs arī blakusmājās.
Stulbajam nekas nav sākāms šajā sakarā?
manā mājā, paldies Dievam, nav, jo gan apsaimniekotājs atbildīgs, gan iedzīvotāji noreaģē. Bet tomēr savulaik - pirms pāris gadiem, pamanīju. Un biju ļoti izbrīnīta, ka veikalos nekā normāla pret prusakiem nav. Agrāk Drogās bija kādas mājas, bet tā pārsvarā smirdīgi pūšamie, tipa Kobra. Atradu Rīgā, tur pardevēja no zem letes man sadeva viskautko, skatījos, viss krievu ražojums. No mājās taisītiem līdzekļiem palīdz borskābe, bet to tak aizliedza tirgot. Krievu ražojumus ES tur nesertificē kaut ko un tamlīdzīgi. Līdz ar to prusakos ieaugsim.
Attēlā ir Madagaskaras prusaks. Tādi Latvijā nedzīvo.
Es viņus neatšķiru, bet vienreiz vienā Vecrīgas kafejnīcā baigo monstru redzēju. Tas gan bija 90.,vai 91. gads.
Uztraukumam nav pamata, jo prusaki ir ēdami, tos grauzdē, samaļ un iznākot lieliski milti, cep pīrāgus, pankūkas , picas u.t.t. Helsinkos ir viena kafejnīca, kas ar to nodarbojas. Veseli ēduši.
lai tie cilvēki beidz gaudot un izindē tos prusakus