Nemaz tik daudz nedeva, par klaidonību līdz diviem gadiem, bet deva 7/8 mēnešus, parasti rudenī un pavasarī jau tika ārā un tā neskaitāmas reizes, jo to pantu par recidīvistiem nepasludināja, protams, ja nesastrādāja vēl kaut ko. Kad Rīgā vēl bija pontonu tilts, tas vasarā arī bija apdzīvots,pat elektrība un TV bija iekšā pontonos.Miliči šad tad taisīja reidus,bet tā arī palika.
Toties tie kas sēdēja par klaidonību, tos divus gadus dabūja atstrādāt. Tanī laikā neviens nevarēja sēdēt valstij uz kakla. Tagad pat brīvībā nav ko īpaši darīt.
Īsta tīrasiņu Homo latviensis habilis cienīgs konentārs.
Vergi nemīl savus atbrīvotājus, jo jūtas tiem parādā. Tàpēc arī šādi pastalas tā rīstās un gānās uz krieviem, jo tie atcèla latvānijā dzimtbūšanu. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas muižnieki vairs nevarēja izmantot pirmās nakts tiesības uz bauru līgaviņām, kā rezultātā bauru zemcilvēku sugas uzlabošanās šajā teritorijā apstājās, un sākās strauja primātveidīgo aborigēnu deģenerācija, kā sekas īpaši jūtamas šādos komentāros.
Jau Merķelis rakstīja par šādiem latviešiem:
latvietis ir slinks, gļēvs, zaglīgs, bez pašapziņas un mugurkaula. “Arvien viņš iztēlo sevi par nožēlojamu un nabagu; arvien tam ir uzskaitāma vesela virkne nelaimju, kas tam notikušas.” (64)[1] “Tieksme uz dzeršanu ir otra vispārēja latviešu tautas pazīme.” (65) “Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lielais vairums maldās pa dzīvi.” (78) Sievietes “ir vienīgās, kas zem vispārējā jūga vēl var sajust dzīves prieku”, savukārt, lai drūmo un noslēgto vīriešu sirdis paceltos “līdz prieka augstumiem, [..] viņiem vajadzētu tā piedzerties, ka viņi paši sevis vairs nepazītu”.
Postpadomijas atraugas.
Padomijā tādiem naktsmītnes atrada uz ilgu laiku.
Nemaz tik daudz nedeva, par klaidonību līdz diviem gadiem, bet deva 7/8 mēnešus, parasti rudenī un pavasarī jau tika ārā un tā neskaitāmas reizes, jo to pantu par recidīvistiem nepasludināja, protams, ja nesastrādāja vēl kaut ko. Kad Rīgā vēl bija pontonu tilts, tas vasarā arī bija apdzīvots,pat elektrība un TV bija iekšā pontonos.Miliči šad tad taisīja reidus,bet tā arī palika.
Toties tie kas sēdēja par klaidonību, tos divus gadus dabūja atstrādāt. Tanī laikā neviens nevarēja sēdēt valstij uz kakla. Tagad pat brīvībā nav ko īpaši darīt.
Īsta tīrasiņu Homo latviensis habilis cienīgs konentārs.
Vergi nemīl savus atbrīvotājus, jo jūtas tiem parādā. Tàpēc arī šādi pastalas tā rīstās un gānās uz krieviem, jo tie atcèla latvānijā dzimtbūšanu. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas muižnieki vairs nevarēja izmantot pirmās nakts tiesības uz bauru līgaviņām, kā rezultātā bauru zemcilvēku sugas uzlabošanās šajā teritorijā apstājās, un sākās strauja primātveidīgo aborigēnu deģenerācija, kā sekas īpaši jūtamas šādos komentāros.
Jau Merķelis rakstīja par šādiem latviešiem:
latvietis ir slinks, gļēvs, zaglīgs, bez pašapziņas un mugurkaula. “Arvien viņš iztēlo sevi par nožēlojamu un nabagu; arvien tam ir uzskaitāma vesela virkne nelaimju, kas tam notikušas.” (64)[1] “Tieksme uz dzeršanu ir otra vispārēja latviešu tautas pazīme.” (65) “Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lielais vairums maldās pa dzīvi.” (78) Sievietes “ir vienīgās, kas zem vispārējā jūga vēl var sajust dzīves prieku”, savukārt, lai drūmo un noslēgto vīriešu sirdis paceltos “līdz prieka augstumiem, [..] viņiem vajadzētu tā piedzerties, ka viņi paši sevis vairs nepazītu”.
Pēc laika it kā vajadzētu būt paģirām, bet laikam izdzerts ir ļoti daaaaudz.