Lai gan ne reizi vien tiek vēstīts arī par līdzcilvēku atbildību brīžos, kad, piemēram, vienaldzīgi paejam garām nelaimē nonākušam bērnam, diemžēl atkal un atkal nākas runāt par līdzīgām situācijām.
"Situācija mani šokēja," tā sociālajā tīklā facebook raksta sieviete, kura nav bijusi vienaldzīga brīdī, kad palīdzība nepieciešama nelaimē nonākušam bērnam.
"Ir dienas, kad no darba mājās braucu ar starppilsētu autobusu. Nezinu vai būtiskākais ir maršruts un konkrēti pieturu nosaukumi, tāpēc to izlaidīšu. Es jau sēdēju siltā autobusā, kad ievēroju pieturā pie skolas stāvošu puisīti un sievieti. Sēžu un skatos, puika, 2.-4.klases skolnieks, tāds jocīgs, nedaudz tramīgs stāv un runā ar sievieti. Sieviete iekāpj autobusā, nopērk biļeti un dodas ieņemt vietu. Es vēroju puiku, kam sejā parādās asaras un nesaprašanas pilna sejas izteiksme. Atļāvos uzrunāt sievieti, jautājot, kas puikam pieturā noticis. Atbilde mani šokēja - viņam pazudusi nauda biļetei, bet man ir tikai karte. Uzrunāju šoferi, kurš nebija situāciju ievērojis, lai ielaiž puiku, jo durvis jau bija ciet un autobuss gandrīz uzsācis kustību. Pieteicos nopirkt biļeti. Izrādījās, ka puikam, gaidot autobusu, bija izkritis sniegā 1 eiro, un viņš nav varējis to atrast. Kad liku puišelim naudu rokā, jutu, ka plauksta galīgi nosalusi, slapja un pārējās monētas arī ar sniegu. Jautāju viņam, kā viņš tiks tālāk no pilsētas uz mājām (esmu ievērojusi, ka ir bērni, kuri pārsēžas citā starppilsētu autobusā). Uz jautājumu man atbildēja sieviete (kurai bija tikai karte) . Nu nopietni? Pieaugušais, zinot, ka bērns dzīvo attālā (ne 2km attālumā) pilsētā, var atstāt mazu bērnu pieturā pat nemēģinot atrisināt situāciju?" retoriski jautā publikācijas autore.
"Autobusā bija vēl cilvēki. Es gribu ticēt, ka tur ne tikai man būtu atradies tas eiro, ko bērnam to biļeti nopirkt, ja vien kāds uzrunātu.Un tagad visu vakaru mani nepamet sajūta - kas būtu bijis, ja manis autobusā nebūtu? Nākamais autobuss pēc 2h, bet naudas jau puikam tik un tā nav. Vai viņam bija telefons, lai sazvanītu vecākus - nezinu.... Pilsētā, kur puika gaidīja autobusu nav daudz siltu vietu, kur uzkavēties... Kur paliek pieaugušo atbildība pret bērniem?Šeit uzruna vecākiem - runājam, runājam un atgādinam saviem bērniem kā rīkoties krīzes situācijās.Un visiem, visiem pieaugušajiem - esiet pieaugušie un rīkojieties tā, kā pieaugušajiem pienākas! Ja nekas cits nemotivē, tad iedomājieties savu bērnu, mazbērnu konkrētā situācijā.... Diez vai atstātu pieturā raudošu salt..." norāda sieviete.
Šis nav pirmais gadījums, kad rakstām par situācijām, kurās iesaistīti bērni. Pērnā gada novembrī informējām, ka kāda māmiņa bijusi neizpratnē, kā izrīkojies autobusa šoferis Cēsu pusē.
