Ar satraukumu un sava veida neziņu 25. maijā arī Latvijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā ieviesusi savu lietu kārtību pie kuras daudzi iedzīvotāji nevar tik ātri pierast. Ar savu pieredzi sociālajos tīklos dalījusies Kristīne, kurai divas reizes laboratorija atteica pieņemt viņas bērna analīzes.
Kristīne skaidro, ka ar ārsta norīkojumu devusies uz laboratoriju, lai viņas bērns nodotu analīzes tālākiem izmeklējumiem. "Diemžēl, pirmais mēģinājums izrādījās nesekmīgs, jo bērnam, kuram vēl nav 14 gadu, līdzi vajagot vecākus un personu apliecinošu dokumentu. Vecāki bija, bet personu apliecinoša dokumenta nebija," raksta māte.
Laboratorija faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt
Nākamajā dienā mamma mēģināja vēlreiz, "apbruņojoties" ar apliecinošiem dokumentiem - ID kartēm. Taču, kad pienāca bērna kārta nodot analīzes, atkal - nekā! "Ar manu ID karti bija par maz, tajā nav (un nevar būt!) ierakstīts mans dēls, bija vajadzīga mana pase, kurā bērns ierakstīts. Teicu, ka manā pasē bērns vienalga nav ierakstīts, uz ko man atbildēja, ka tad vajagot dzimšanas apliecību. Teicu, ka man telefonā ir kopija, bet arī tas nederēja. Tā arī pakalpojumu nesaņēmām..." pastāsta Kristīne.
Māte ar to secina, ka laboratorija "faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt."
"Arī ģimenes ārsta norīkojumam, kas tomēr satur tos pašus bērna personas datus, ko ID karte, nav absolūti nekādas nozīmes. Nozīmes nav arī bērna veselības stāvoklim, jo būtībā jau divas dienas bērns nevar saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību, ko garantē mūsu Satversmes 111.pants. Jāsecina, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ bērnam līdz 14 gadiem nav iespējama vecāku klātbūtne, viņš vispār analīzes nodot nevar, līdz ar to nevar saņemt arī atbilstošu medicīnisko palīdzību," raksta Kristīne, norādot, ka tagad svarīgi dokumenti, kā bērna dzimšanas apliecība, būs visu laiku jānēsā līdzi, jo nav zināms, kad tā var noderēt.
Kā skaidro Tieslietu ministrijā (TM), ar regulu tiek noteikti vienoti nosacījumi datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz to apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Regula arī nosaka vienotus noteikumus visiem uzņēmējiem, neraugoties uz to reģistrācijas valstīm. Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā ES teritorijā. Tajā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā ievērotie pamatprincipi - pamattiesības un pamatbrīvības, uzsvēr TM.
Tā kā regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam, līdz ar tās piemērošanu izmaiņas jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.
Papildu dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem, regula paredz arī tiesības privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu profilēšanu.
