Nesen adoptēts suns no patversmes var kļūt par iemeslu administratīvajam sodam līdz pat 1750 eiro apmērā, ja dzīvnieks iepriekš bijis reģistrēts kā klaiņojošs un nogādāts patversmē ar Rīgas pašvaldības policijas palīdzību.
Šādu pieredzi nesen piedzīvoja kāda Rīgas ģimene, kas oficiāli adoptēja senioru suni vārdā Marko. Ģimene Marko savās mājās uzņēma jau dažas dienas pirms Ziemassvētkiem kā pagaidu viesi, bet adopcijas līgumu ar patversmi noslēdza šā gada 11. janvārī. Tomēr tikai piecas dienas pēc līguma parakstīšanas viņi saņēma Rīgas pašvaldības policijas lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu - par it kā Marko “huligānisku” klaiņošanu pagājušā gada maijā, kad ģimene par suni vēl neko nezināja.
Pēc sarunas ar lietu uzsākušo inspektori un iesniegtajiem paskaidrojumiem (tostarp adopcijas līguma kopiju un Lauksaimniecības datu centra ierakstu par īpašumtiesību reģistrāciju), pagāja divi mēneši, līdz policija beidzot nolēma lietu izbeigt, atzīstot, ka jaunais īpašnieks nav vainojams par dzīvnieka agrāko statusu.
Šis gadījums raisījis sašutumu par sistēmas absurdu: kāpēc labprātīgie adoptētāji, kas palīdz patversmēm atbrīvoties no dzīvniekiem, nonāk situācijā, kad par notikumiem pirms adopcijas jāpierāda nevainība, jāalgo juristi un jāgaida mēnešiem ilgi? Sods par klaiņojošu suni Latvijā var sasniegt pat 1750 eiro, un prakse rāda, ka policija dažkārt automātiski uzsāk procesus, balstoties uz veciem reģistra ierakstiem, neņemot vērā adopcijas faktu.
Eksperti un dzīvnieku aizsardzības entuziasti aicina pārskatīt normatīvo aktu piemērošanu, lai jaunajiem īpašniekiem netiktu piemērota atbildība par periodu, kad suns vēl atradās patversmes vai iepriekšējā saimnieka pārziņā. Pretējā gadījumā labprātīga adopcija var pārvērsties par nevēlamu juridisku slogu.
