"Šis ir stāsts par cilvēku bezatbildības radītajām sekām, kuru lūdzam izlasīt ikvienu Līgatnes dabas taku apmeklētāju…" pie līdzcilvēkiem sociālajos tīklos vēršas Līgatnes dabas takas (LDT).
"Daudzi noteikti ir pamanījuši ziņkārīgu un pārdrošu lapsēnu mūsu auto stāvlaukumā. Lai gan tas var šķist amizanti un jautri, patiesībā nekā priecīga šajā situācijā nav. Tātad - kad lapsēns kļūst patstāvīgs un dodas prom no ģimenes, viņam par sava vēdera labsajūtu jārūpējas pašam. Vai tas ir viegli? Nepavisam! Tad nu dzīvnieks meklē vieglāko un ērtāko risinājumu. Lapsēns Līgatnes daba taku stāvlaukumā sāka ieklīst vasarā, kad šeit ceļotāji mēdza nakšņot pārvietojamajos tūristu auto.
Sākotnēji lapsēns pārtika no tūristu nevērīgi nomestajiem pārtikas produktiem vai kāda iedota našķa, bet ar laiku jaunajam meža zvēram izveidojās spēcīga asociācija - cilvēks, tas nozīmē ēdiens un stāvlaukumā lapsa sāka nākt jau regulāri un ar skaidru nodomu prasīt pārtiku. Diemžēl LDT izvietotie uzraksti un aicinājumi ļoti bieži netiek ņemti vērā un cilvēki paši joprojām turpina barot lapsu.
Cilvēku vēlme palīdzēt it kā izsalkušam meža zvēram patiesībā ir neapzināta ļaundarība pret dabu - savvaļas dzīvniekam tiek izmainīta tradicionālā uzvedība, tas maina savus paradumus un nu jau lapsēns kļuvis par pārdrošu zvēru, kas pats uzstājīgi nāk pie cilvēka. Diemžēl ir zināmi daudz negatīvi piemēri, kā šāda rīcība nodara kaitējumu gan dzīvniekiem, gan pašiem cilvēkiem.
Risinājums šajā situācijā ir slēgti atkritumu konteineri vai dabā vispār noņemtas atkritumu urnas, ko Dabas aizsardzības pārvalde pamazām jau dara iniciatīvas “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!” ietvaros.
Piemēram, ASV Nacionālajos parkos, lai nepievilinātu lāčus, atstāt pārtikas atkritumus un barot lāčus kategoriski aizliegts. Tie dzīvnieki, kas pierod no cilvēka saņemt pārtiku, paši barību meklēt vairs nedodas un kļūst cilvēkam bīstami - ja cilvēks necienās, atņems ar varu.
Klasiskajā izpratnē lapsa nav bīstama cilvēkam - Latvija ir brīva no trakumsērgas (pēdējais savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījums reģistrēts 2010. gadā). Ar citām specifiskām lapsu slimībām cilvēks inficēties nevar. Lapsas arī neskrien nevienam virsū un nekož, ja vien cilvēks pats kūmiņam nebāž pirkstus mutē. Bet protams ir arī nepatīkamie efekti no pieradinātas lapsas publiskā vietā - daudziem cilvēkiem ir bail no meža dzīvnieka ar tik dīvainu uzvedību, kā arī lapsa var nodarboties ar zagšanu.
Diemžēl šis ir bēdīgs stāsts par cilvēku bezatbildīgās rīcības sekām. “Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazajā Princī" Lapsa saka: "Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis." Bet ko mēs, cilvēki, darām?! Kamēr jautri un interesanti , ka zvērs ēd no rokas un nāk rotaļāties, tikmēr visi priecīgi. Kad dzīvnieks sāk kļūt uzmācīgs, tad domājam, kā likvidēt vai aizvest kaut kur prom, kas arī ir likvidēt, tikai mēģinot attaisnot savu sirdsapziņu. Bet ko gan tā lapsa kādam nodarījusi? Lapsas dzīvība un nākotne ir uz cilvēku sirdsapziņas.
Diemžēl apmeklētāji par to vispār neaizdomājas - uz dažām stundām atbrauc, papriecājas un dodas prom. Katrs, kas ir pielabinājies lapsai vai viņu cienājis, ir atbildīgs par viņas dzīvību un nākotni,” norāda dabas parks, kas ierakstam pievienojis apmeklētāju publicētās bildes ar pieradināto lapsēnu.
