Jūlija otrā puse un augusta sākums ir tas brīdis, kad svīru mazuļi ir jau pietiekami paaugušies un tiem jāatstāj ligzda - jāsāk vagot debesis. Šis mirklis arī ir viskritiskākais – mazajam putnelim, pametot ligzdu, noteikti jāsāk lidot.
Rīgas zoodārzs norāda, ka vispirms svīre izlec no ligzdas un krīt lejup, lai uzņemtu ātrumu, un tad sāk vicināt spārnus un aizlido.
Ja pirmais lidojums būs neveiksmīgs un svīrēns nokritīs zemē, tad viņa dienas ir skaitītas.
Kā atpazīt svīrēnu? Plaukstas lieluma melns putns ar līku knābi, īsām kājām un asiem nagiem - kā mazs vanadziņš. (Tādas ir atradēju pirmās asociācijas.) Astes galā neliels robs. Bet galvenais, ko uzreiz pamana, ir garie, sirpjveida spārni. Paņemts rokā, tas ļoti cieši ar nagiem ieķeras ādā.
Kā palīdzēt? Ieraugot šādu “vanadziņu” zemē, varam itin veiksmīgi palīdzēt - pametot gaisā. Lai to izdarītu, paņemam putnu no mugurpuses, lai atbrīvotu pirkstus no nagiem. Tad izvēlas atklātu vietu, kur nav koku, un spēcīgi sviež gaisā.
Ja ir iespējams, tad šim darbam var izvēlēties kādu paaugstinājumu vai piemēram mājas logu kādā augstākā stāvā. Jo lielāks augstums, jo vieglāk putnam uzsākt lidojumu. Galvenais, lai logu neaizsegtu koki.
