"Cienījamie topošie/esošie vecāki - lūdzu iemāciet saviem bērniem cieņu un respektu pret dzīvniekiem!" sociālajā tīklā Facebook raksta Gusts.
"Ikdienas situācija daudzdzīvokļu mājas pagalmā - eju pastaigā ar savu suni, bērni metās skriešus virsū, bļaujot no visām pusēm, grib glaudīt, aiztikt, bakstīt suni, bāzt rokas mutē, aiztikt ausis un acis. Uz komentāriem, lai pajautā atļauju, noskaidro, vai suns ir draudzīgs un galu galā - elementāra cieņa pret dzīvnieka īpašnieku - vai es gribu, lai tu aiztiec manu suni, nereaģē. Reizēm ir atbilde: "Es jau sen viņu glaudu". Kas, absolūti, nav patiesība.
Šodien nācās fiziski apstāties starp suni un mazu meitenīti, kas uz aizrādījumiem nereaģē, un bļaudama skrien virsū ar paceltu roku svešam, 40 kilogramus smagam sunim.
Mans suns ir pietiekoši miermīlīgs, lai paciestu šādu uzmanību, bet visi suņi tādi nav. Un arī mierīgākajam sunim ir pacietības mērs, kurš var beigties, ja to sāk raut aiz ausīm, līst mutē vai bakstīt acīs. Un kas tālāk? Suns tiek eitanizēts, saimnieks iesūdzēts tiesā, bērns sakropļots un vainīgais vienmēr ir tas, kurš ir pavadas galā. Un stāsts nav par to, ka mans suns ir agresīvs, ienīst bērnus vai ir bīstams sabiedrībai. Stāsts ir par to, ka suns ir suns un, lai cik paklausīgs un socializēts, ir tikai dzīvnieks. Un ja vecāki to savam bērnam neiemāca, tad to ar laiku var iemācīt dzīve un to es nevienam nenovēlu," uzskata vīrietis.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants norāda, kādi ir dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Viens no tiem ir nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
