Stāsts, kas notika Singapūrā, izklausās pēc filmas sižeta, bet patiesībā vienai ģimenei pārvērtās par traģēdiju. 75 gadus veca sieviete četru gadu laikā pārskaitīja naudu personai, kuru viņa uzskatīja par miljardieri Īlonu Masku. Rezultātā tika nodarīti aptuveni 600 000 ASV dolāru zaudējumi.
Šis stāsts tika publicēts Singapūras laikrakstā "The Straits Times".
Saskaņā ar Singapūras mediju sniegto informāciju, viss sākās ar ziņojumu sociālajos tīklos. Nezināma persona iepazīstināja ar sevi kā Masku un ātri izveidoja uzticamas attiecības. Viņš apsprieda biznesa problēmas, lūdza palīdzību un pakāpeniski iesaistīja sievieti garā sarunā.
Īpaši svarīgu lomu spēlēja tehnoloģijas: krāpnieks izmantoja mākslīgā intelekta darbināmus rīkus, lai simulētu videozvanus. Tas radīja "reālas klātbūtnes" efektu un galu galā pārliecināja pensionāri, ka viņa komunicē ar slaveno uzņēmēju.
Maldināšana noritēja gandrīz nemanāmi. Sieviete sazinājās ar "Masku" galvenokārt naktīs, slēpjot saraksti no savas ģimenes. Sākotnēji summas bija nelielas, bet laika gaitā pārskaitījumi kļuva lielāki un tika sūtīti uz dažādiem bankas kontiem.
Situācija sasniedza kritisku punktu, kad pensionāre nopietni apsvēra iespēju pārdot savu dzīvokli, lai turpinātu "palīdzēt".
Lūzuma punkts bija brīdī, kad sieviete mēģināja pārskaitīt vēl 67 000 ASV dolāru. Bankas darbiniekiem radās aizdomas par krāpšanu, un viņi paziņoja policijai. Šī iejaukšanās faktiski izglāba ģimeni no pilnīgas finansiālas katastrofas.
Pēc cietušās meitas teiktā, bez šīs ziņas sekas varētu būt bijušas vēl dramatiskākas.
Lai gan ir sākusies izmeklēšana, situācija joprojām ir sarežģīta. Sievietei tika diagnosticēta psihoze, taču viņa joprojām atsakās atzīt, ka ir kļuvusi par krāpšanas upuri. Turklāt viņa turpināja mēģināt pārskaitīt naudu pat pēc policijas iejaukšanās.
Šis gadījums nav tikai individuāla traģēdija, bet gan jauna digitālās noziedzības viļņa atspoguļojums. Mākslīgā intelekta izmantošana, viltoti videozvani un psiholoģiskais spiediens padara šīs krāpšanas arvien pārliecinošākas.
Eksperti brīdina, ka mūsdienu krāpnieki arvien vairāk izmanto slavenu cilvēku — no uzņēmējiem līdz slavenībām — attēlus, lai iegūtu uzticību un manipulētu ar upuriem.
