Šomēnes vairāki desmiti valsts iedzīvotāju kļuvuši par krāpnieku upuriem un kopumā zaudējuši gandrīz 400 000 eiro. Noziedznieku aktivitāte paaugstinājusies tieši pēdējā laikā. Krāpnieki, runājot pa telefonu, melo meistarīgi, tāpēc jāzina, kā nekļūt par zagļu upuri, stāsta TV3 raidījums “Degpunktā”.
Viena mēneša laikā Daugavpilī anonīmi zagļi ieguva 127 000 eiro no cilvēkiem, kas līdz pat pēdējam brīdim nesaprata, ka tiek nekaunīgi apmeloti. Tas notiek tā, ka cilvēks saņem zvanu un runātājs uzsāk sarunu svešvalodā, brīdinot, ka kaut kas nogājis greizi internetbankā.
Policijas pārstāvis Artūrs Plinta stāsta, ka svešinieks uzreiz piedāvās palīdzēt tik galā ar problēmu: “Faktiski, krāpnieki vēlas iegūt visu informāciju par cietušo un pārņemt kontroli pār viņa kontu.”
Ir aizdomas, ka zvanītāji bāzējas Ukrainā. Nevienā no 17 gadījumiem, kuros uzsākts kriminālprocess, upuri nav uzrunāti latviski.
Galvenais indikators ir nespēja runāt latviešu valodā, norāda policijas pārstāvis. Ikvienam bankas darbiniekam Latvijā ir jāspēj runāt valsts valodā, kā arī bankas darbinieki nekad neprasīs nosaukt internetbankas kodus.
Atbalsta tālruņa vadītāja Santa Laimiņa skaidro, ka krāpnieki ir īpaši jauki, un tas ir psiholoģiskas manipulācijas paņēmiens.
Mēneša sākumā kāds precēts pāris no Rīgas krāpniekiem pārskaitīja, un, līdz ar to zaudēja, teju 100 000 eiro. Nezināma persona piedāvāja investēt kriptovalūtā un spēja pārliecināt laulātos iesaistīties. Savukārt nedēļas sākumā šādu aizdomīgu zvanu saņēma arī kāda jelgavniece. Klausulē krieviski runāja it kā bankas drošības dienesta darbiniece. Sarunas beigās pensionārei jau bija nozagts 1361 eiro. Krīzes centra darbiniece skaidro, ka cietušajos dominē kauna izjūta, bet tai ļauties nedrīkst.
