Viesturs palicis bez iekrājumiem, ar tukšu bankas kontu, un kredītiestāde vēl pieprasa atdot aizdevumu, kuru noformējis krāpnieks, izmantojot viņa datus. No aizdevuma neesot dabūjis ne centu, pats esot cietušais, vēsta žurnālistes Skaidrītes Nitišas sižets " Vīrietis izmisumā. Kredītdevējs pieprasa atmaksāt aizdevumu, ko noformējis krāpnieks" raidījumā "Bez Tabu".
Tā saucamais “finanšu menedžeris” attālināti krievu valodā vadījis Viesturu un mudinājis iesaistīties darījumos ar kriptovalūtu un atvērt bankā kontu, kurā ieskaitīšot peļņu. Licis veikt konkrētas darbības, tostarp nosaukt personas datus.
Rezultātā Viesturs zaudējis 5 tūkstošus eiro, visu gadiem krāto naudu. Ka kļuvis par kriptovalūtas krāpnieka upuri, jau samierinājies, taču bijis izmisumā, uzzinot, ka, izmantojot viņa personas datus, vēl ir noformēts ātrais aizdevums, ko neesot akceptējis. Par aizdevuma esamību uzzinājis vien, kad no kredītkompānijas saņēmis īsziņu par piešķirto aizdevumu. Ielūkojies bankas kontā, tur no aizdevuma summas vairs nebijis ne miņas, visa nauda uzreiz pārskaitīta uz nezināmu, visticamāk, tā paša kriptovalūtas krāpnieka kontu.
Nekavējoties sazinājies ar kredītdevēju, informējis, ka neesot lūdzis aizdevumu, ir krāpnieka upuris un cietušais, taču parādu piedziņa turpinājusies un kopā ar procentiem no Viestura tiekot piedzīti vairāk nekā 600 eiro. Turklāt ziņas no kredītdevēja ir vien krievu valodā. “Bez Tabu” sazinās ar kredītdevēju.
"Tā kā Jūsu jautājums skar konkrētu personu, tad personas datu un privātuma aizsardzības nolūkos varam sniegt tikai vispārīgas atbildes. Uzņēmums nekavējoties aptur visas parāda atgūšanas darbības, tiklīdz ir saņemts valsts policijas rakstveida apliecinājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Attiecīgi gadījumā, ja persona ir kļuvusi par krāpšanas upuri, tad tai nekavējoties ir jāvēršas Valsts policijā, kas, uzsākot kriminālprocesu, arī izsniegs personai šādu apliecinājumu. Uzņēmums klientu apkalpošanu veic valsts valodā, bet klientam ir iespēja izvēlēties citu saziņas valodu savā klienta profilā vai arī sazinoties ar uzņēmumu. Gadījumā, ja klients vēlas mainīt savu jau izdarīto izvēli par apkalpošanas valodas maiņu, tad aicinām klientu sazināties ar uzņēmumu," ziņo Bino.lv klientu apkalpošanas nodaļa.
Par konkrēto nebanku kredītiestādi patērētāju tiesību sargi pagājušajā gadā saņēmuši 6 rakstveida sūdzības, šogad sniegtas jau 14 konsultācijas. Lai parādsaistības tiktu apstādinātas, nepietiekot, ka ir uzsākts kriminālprocess, vēl tiesai ir jāatzīst patērētājs par cietušo.
"Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas (Krāpšana). Kriminālprocesa ietvaros šobrīd tiek īstenotas procesuālās darbības. Vienlaikus varam norādīt, ka, noformējot patēriņa kredītu, tiek noslēgts civiltiesisks līgums, kurā kredītņēmējs uzņemas atbildību par kredīta atgriešanu. Kredīta summas piedziņa notiek civiltiesiskā kārtā. Kriminālprocesa uzsākšana neizslēdz civiltiesisko atbildību. Jānorāda, ka joprojām aktīvi uzdarbojas krāpnieki, kas piedāvā investēt naudu apšaubāmās virtuālās interneta platformās. Ar “finanšu speciālistu” palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana. Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros programmatūras, kā, piemēram, TeamViewer QuickSupport, AnyDesk u.c., ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem, tajā skaitā noformējot ātros kredītus," skaidro Ance Rozīte, Valsts policijas pārstāve.
Valsts policija sadarbībā ar Eiropas kolēģiem ir apzinājusi iespējamos cietušos, kopā apmēram 1500 interneta lietotāju, kas iekrituši negodīgi finanšu darboņu shēmās un, līdzīgi kā Viesturs, zaudējuši naudu. Krāpnieki saviem upuriem stāstot, ka ir erudīti ”finanšu speciālisti”, piedāvā palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā. Ar “finanšu speciālistu” palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana.
Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, ieteikums doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu.
PTAC iesaka visiem, kas cietuši negodīgu “finanšu padomdevēju” dēļ, arī Viesturam, vērsties pie kredītdevēja rakstveidā un lūgt rast risinājumu.
Informācija par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, Latvijā ir pieejama FKTK tīmekļvietnē, kur norādīti licencētie pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu sniedzēji no citām dalībvalstīm, kam atļauts sniegt pakalpojumus Latvijā.
